«Viens pats trīs gadus aru, aru, aru, aru. Viens pats sev visu pataisīt varu, varu, varu, varu. Viens tēsu, viens plēsu, viens ogles dzēsu, viens kaļu, viens maļu, viens sālu gaļu…» Laikam jau Raiņa dzimšanas dienas tuvums izceļ šo dzejnieka liriku no atmiņas gluži prozaiskā sakarā.Tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūra «TNS Latvia» nupat noskaidrojusi valsts ekonomiski aktīvo iedzīvotāju viedokli par Latvijas ieguvumiem vai zaudējumiem no dalības Eiropas Savienībā. Izrādās, pusei iedzīvotāju šis viedoklis kopš iestāšanās ES ir mainījies, turklāt tikai 12 procentiem uz labo pusi, bet 39 procentiem pasliktinājies.Dažādas aptaujas patlaban, pirmsvēlēšanu laikā, birst kā no pārpilnības raga. Protams, nākot klajā kārtējam uzskatu «kokteilim», apzināti vai neviļus personīgais viedoklis pielaikojas attiecīgajām procentu sastāvdaļām. «Tā jau es domāju!» « Tas jau ir redzams!» «Tas jau bija sagaidāms!» – visbiežāk esam lietas kursā bez visām aptaujām. Tomēr kopaina, kā šoreiz minētajā viedokļu apkopojumā, mēdz arī pārsteigt, liekot jautāt – kas tad ir šie aptaujātie statistikas objektivitātes apjoma 800 dalībnieki?Tak jau ne tie, kuri devušies uz ES bez maksas studēt. Ne tie, kuri savas valsts nemākulīgās saimniekošanas krīzē atraduši darbu Anglijā, Norvēģijā vai Holandē. Ne tie «simtlatnieki», kuriem bez Eiropas atbalsta ir šā atspaida nebūtu. Ne tie zemnieki, kas ar ES fondu atbalstītiem projektiem tikuši pie jauniem traktoriem un modernām fermām. Ne tie padomjlaika blokmāju iemītnieki, kuriem pusi nama uzlabošanas izdevumu piedāvā ES…Tomēr kaut kur tepat viņi ir – tie, kas (atšķirībā no Raiņa) domā, ka arī 21. gadsimtā viens pats var plēst, tēst, kalt, malt, sālīt, un labklājība būs rokā. Bet, ja nesanāk, – tad gan vaininieks jāmeklē ārpusē.
