Ja vēl pāris gadu nekas netiks darīts, no Latvijas ainavas zirgkastaņas pazudīs – pie tik skeptiska secinājuma nonācis dendrologs Guntis Vītoliņš. Arī dārzu saimniekus un ainavistus pēdējās vasarās moka jautājums, kas notiks ar kastaņām, kuru vainagos daļu dzīves cikla veido mīnējošās kodes. Mazā kukainīša kāpuriem ir tāda apetīte, ka jau augustā zirgkastaņas vainags ir noēsts brūns. Augu aizsargiem nākas padoties rijīgo kožu priekšā, jo lielus kokus ar indēm smidzināt būtu dārgi un bezjēdzīgi. Kaitēkļu invāzija pāris gados pārņēmusi visu Eiropu.
G.Vītoliņš cer uzrunāt ikvienu, kura dārzā vai apsaimniekošanā ir zirgkastaņas. Viņš uzsver – koku lapas pēc nokrišanas nekavējoties jāsagrābj un jāsadedzina. Citādi no kodēm vaļā netikt, nākamajā pavasarī to būs vēl vairāk, bet pēc pāris gadiem kožu kāpuru rijības dēļ kastaņas būs tā novājinātas, ka nokaltīs. Indēt nevar. Jādedzina vai jāaprokValsts augu aizsardzības dienesta speciāliste Inta Jakobija teic, ka mūsu augu aizsargu redzeslokā mīnējošās kodes nonākušas pirms pāris gadiem, bet uzskatāmi to straujo izplatību ilustrējot Anglijas piemērs. 2003. gadā kodes pirmo reizi konstatētas Vimbldonā, bet pašlaik kukaiņi pārņēmuši jau visu salu līdz pat ziemeļiem, saka I.Jakobija. Zirgkastaņas mīnējošajai kodei ir būtiska dzīves cikla sastāvdaļa. Kad jūlijā lapas sāk brūnēt, tas nozīmē, ka izšķīlušies tajās iedētie kožu mazuļi, kas barojas un izalo lapas, tajās pārtraucot dzīvības procesus. Vasaras otrajā pusē lapas nobirst, kožu kāpuri kļūst par kūniņām, pārziemo lapās. Pavasarī no tām izlido nākamā kožu paaudze, kuru galvenais dzinulis ir vairoties, un kastaņu lapās atkal tiek sadētas oliņas. Dabai draudzīgākais veids cīņā pret kodēm ir lapas savākt, apbērt ar 15 – 20 centimetru augsnes slāni, zem kura kompostēšanās laikā lapas sakarsīs un kūniņas ies bojā. Tādu kaudzi neatver vismaz līdz maijam, kad izlido kodes. Svarīgi, lai tiktu savāktas visas kastaņu lapas – kodes tālu nelido, taču ar vēju pārvietojas sausās lapas ar kūniņām, uzsver speciāliste. Tomēr lielā invāzija Eiropā mazina cerības, ka kodes izdosies uzveikt.Jelgavā pāriet uz liepāmJelgavas pašvaldības ainavu arhitekts Andrejs Lomakins stāsta, ka pilsētā publiskajos apstādījumos zirgkastaņas pēdējo reizi stādītas pirms sešiem gadiem, kad rekonstruēta Rūpniecības iela. Tagad jau palielajiem kokiem daļa lapu nobirušas, bet palikušās kopš jūlija otras puses brūnē. «Pilsētas apstādījumos visdrošākās ir liepas – gan Holandes, gan platlapu. Tās iztur dūmgāzes, labi aug un veido vainagus pēc apgriešanas, tāpēc var atjaunot,» paskaidro A.Lomakins. Vēl Jelgavā attaisnojusies zviedru pīlādžu stādīšana centra kvartālā, veidojot vienotu ainavu ar unikālo aptuveni 40 pīlādžu aleju Driksas ielā. Gar ielu malām veiksmīgi veidoti arī sarkano ozolu stādījumi – pie «Rimi» veikala tie piesaista uzmanību ar lapu krāsu maiņu rudenī, bet perspektīvā to plašie vainagi aizpildīs telpu starp ielu un veikalu.Ar brūnu vainagu koks zaudē savu jēgu Ainavu arhitekts šaubās, ka kožu masveida izplatības dēļ jau iestādītās zirgkastaņas aizies bojā, jo līdz pusvasarai tās tomēr ir zaļu vainagu. Arī augu aizsardzības eksperte I.Jakobija teic, ka līdz jūlija otrajai pusei, kad kožu kāpuri lapas izēduši, zirgkastaņas paspēj uzkrāt pietiekami daudz barības vielu veiksmīgai pārziemošanai. Kodes varētu būt postīgas tikai jaunajiem kociņiem, kam nav tik daudz lapu. «Taču kokus stādām lapu, vainaga dēļ – ja tie strauji zaudē dekorativitāti, tad no kastaņām nav jēgas,» secina A.Lomakins.
