Cilvēkam galvenais informācijas iegūšanas līdzeklis ir redze, bet sunim – oža. Suņa smadzenēs sektors, kas apstrādā smaržu informāciju, ir 40 reižu lielāks nekā cilvēkam. Zinātnieki secinājuši, ka oža sunim ir teju miljons reižu labāka nekā cilvēkam, taču saimnieka nezināšana to var krietni pabojāt.
Veterinārārste Anna Šokele uzsver, ka atsevišķu šķirņu suņi jau ģenētiski piedzimst ar labu ožu, piemēram, medību šķirņu pārstāvji. Ja oža ir laba vecākiem, to pārmantos arī viņu pēcnācēji. Takši, seteri, visu veidu terjeri, kā arī putnu šķirnes suņi ir ar izteikti labu ožu. Aizlikts deguns un iesnasSuņiem, tāpat kā kaķiem vai citiem mājdzīvniekiem, ožas lielākie ienaidnieki ir dažādas kodīgas vielas, ko parasti ar savu degunu jūt arī cilvēki, – skābes, indīgi putekļveida pulveri un cita ķīmija –, norāda veterinārārste Inese Bērziņa. Pārtika ožu tik daudz neietekmējot. Arī dzīvnieka purniņa garums nav noteicošais, vai tam piemīt vairāk vai mazāk izteikta jutība uz smaržām, norāda veterinārārste. «Īsie suņu deguni pamatā nav dabiski, bet izveidoti cilvēku darbības rezultātā. Jāatceras, ka īso degunu īpašnieki biežāk iedzīvojas dažādās vīrusu infekcijās, kas var radīt ožas traucējumus,» uzsver I.Bērziņa. Daktere A.Šokele norāda, ka oža atkarīga no receptoriem, kas atrodas dzīvnieka degunā, un, ja tajā ir vairāk gļotu vai spalvu, jutīgums būs mazāks un oža ne tik izteikta. Tas vairāk attiecināms uz saspiesto degunu īpašniekiem, piemēram, buldogiem. Oža dzīvniekam var tikt traucēta deformētas deguna ejas vai aizlikta deguna dēļ. Pēdējo nereti veicina iesnas. «Ja kaķi nespēj sajust smaržu, tie mēdz atteikties pat no ēdiena un badoties. Suņi nav tik jutīgi, bet pilns deguns arī viņiem ir liels apgrūtinājums. Manā praksē bijuši gadījumi, ka iesnas ir saimniekam un viņa mīlulim arī. Maziem kucēniem deguna eju iespējams izsūkt ar klizmas pūslīti, bet, ja izdalījumi ir strutaini, noteikti jāvēršas pie veterinārārsta, jo infekcija var nopietni iespaidot dzīvnieka ožu,» uzsver A.Šokele. TreniņšSuņa ožu var trenēt un attīstīt jau no mazotnes. Paslēpes ir lielisks veids, kā maksimāli nodarbināt ožas spējas, – noglabājot dažādus gardumus vai priekšmetus, pēc smaržas likt sunim tos atrast. Pateicoties suņa lieliskajam degunam, šis dzīvnieks ir pirmais palīgs darbā uz robežas, stāsta A.Šokele. Bez dienesta suņiem robežsardzi nav iespējams iedomāties, tie tiek iesaistīti gandrīz visos robežsardzes kontroles posmos. Katrs suns ir specializējies kādas noteiktas vielas vai priekšmetu, narkotiku, ieroču, sprāgstvielu vai cilvēku meklēšanā un aizturēšanā. Lielākie panākumi šajā ziņā ir vācu aitu suņiem un labradoriem. Sabiedrībā dažkārt valda nepareizs viedoklis – lai suņus apmācītu meklēt narkotikas, viņi ar tām tiek iebaroti. A.Šokele zina stāstīt, ka tas ir tikai un vienīgi ožas treniņš. Tie notiek, mācoties pēc smaržas atrast savu mantiņu, kas suņiem ļoti patīk. Suņus nevar iemācīt meklēt, piemēram, hašišu, bet var iemācīt atrast savu mantiņu, un narkotiku meklēšana norit tieši pēc šāda principa. Pēc veiksmes suns vienmēr jāapbalvo ar kādu kārumu.
