Pēc tautas attīstības svarīgākajiem rādītājiem (materiālā labklājība, veselība un izglītība), Latvija 1994. gadā bija 30. vietā pasaulē, bet 1998. gadā – 92.
Pēc tautas attīstības svarīgākajiem rādītājiem (materiālā labklājība, veselība un izglītība), Latvija 1994. gadā bija 30. vietā pasaulē, bet 1998. gadā – 92.
Pašsaprotami, ja ierēdņu ienākumu augšana būtu daudzmaz atbilstoša tautas attīstības rādītājiem.
Domes Revīzijas komisija, veicot 1998. gada pašvaldības pamatbudžeta izpildes pārbaudi, konstatējusi, ka, samazinoties pamatbudžeta ieņēmumiem un izdevumiem, neatbilstoši liels ir vispārējo valdības dienestu izdevumu straujais pieaugums. Pilsētas pamatbudžeta izdevumos, kas apstiprināti ar Domes 1998. gada 27. aprīļa lēmumu, izpildvaras finansēšanai paredzēti 616 935 lati. Pamatojoties uz Valsts kontroles kolēģijas 1998. gada 15. jūlija lēmumu, šie izdevumi (Domes priekšsēdētājam U.Ivanam un priekšsēdētāja vietniekam R.Vītoliņam nelikumīgi piešķirtā nauda) samazināti par 6487 latiem. Savukārt ar Domes 1999. gada 28. janvāra lēmumu izpildvaras iepriekšējā gada izdevumi atkal palielināti līdz 655 688 latiem.
Salīdzināsim: izpildvaras izdevumi 1996. gadā plānoti 318 400 lati, izlietoti – 316 919 lati, 1997. gadā plānoti Ls 398 265, bet reāli izlietoti 428 118 lati.
Tātad: izpildvaras atalgojumu fonds 1997. gadā pret iepriekšējo pieaudzis par 51 procentu. Domes arodkomitejas priekšsēdētāja ir nepatiesa: pilsētas pārvaldes uzturēšanai 1998. gadā izlietoti 7,8 procenti no pamatbudžeta ieņēmumiem. Savukārt 1997. gadā šim nolūkam tērēti 4,9 procenti. Sabiedrībai tiek likti priekšā vieni cipariņi, bet oficiālie tiek kautrīgi noklusēti.
Domes darbinieku atalgojums 1998. gadā, salīdzinot ar 1997. gadu, pieaudzis par Ls 108 766 vai 40,4 procentiem. Komandējumu izdevumi palielinājušies 2,8 reizes, bet materiālo resursu patēriņš pieaudzis par 52,8 procentiem.
Gada laikā pārvaldes darbinieku vidējā mēnešalga pieaugusi no 158, 53 līdz 219,87 latiem, tas ir, par 38,78 procentiem. Revīzijas komisija uzskata, ka, «nemainoties darba apjomam un profilam, šāds algu pieaugums ir nepamatots». Piebildīšu – ne ar ko nepamatots.
Lai valsts pārvaldē veiktu reformu, 1994. gadā tika pieņemts likums «Par valsts civildienestu». Reformu bija iecerēts pabeigt divos gados, taču… tas nav izdarīts vēl līdz šai dienai. Likums ir grozīts sešas (!) reizes. Daudzas no likuma normām nav ieviestas dzīvē, un juridiski izveidojusies absurda situācija – Latvijā nav neviena oficiāla ierēdņa. Ir ap 8000 ierēdņu kandidātu un valsts un pašvaldību darbinieki, kas nav ieinteresēti par tādiem kļūt. Apliecība nemaina lietas būtību. Ierēdnis tomēr paliek ierēdnis. Tiem visnotaļ «kvalificētajiem» pašvaldības darbiniekiem, kas par to šaubās, atliek iepazīties ar «Latviešu valodas vārdnīcu» vai «Latviešu literārās valodas vārdnīcu».
I.Pečkovskas vēstījums ir pilns «neprecizitātēm». «Ziņas» nebūt nemaldina Jelgavas iedzīvotājus. 1997. gada 24. aprīlī noslēgtais Domes darbinieku un U.Ivana koplīguma 2.1. punkts paredz ikmēneša 50 procentu piemaksu. Publikācijā nekas nav tendenciozi sajaukts, kā to sludina I.Pečkovska.
I. Pečkovska pārliecina par papildu zināšanām, ko prasa ierēdņa darbs. Taču nav tāda nolikuma Domē, kas atšifrētu šīs speciālās un papildzināšanas. Nav uzskaites, kuram un kādā līmenī (ar attiecīgiem dokumentiem) ir datora vai lietvedības zināšanas.
Savukārt Domes izpratne par psiholoģiju šajā gadījumā ir sadzīves pļāpu līmenī. Lai objektīvi varētu novērtēt virsstundu darbu, tas jāfiksē. Tas netiek darīts.
Lai objektīvi lemtu, ka, piemēram, Pēcim pienākas 30 procentu piemaksa, bet Jēcim – 45, jābūt kādam normatīvam dokumentam, uz kura pamata tas tiek noteikts. Domē tāda nav.
Ir amorāli papildatvaļinājumu piešķiršanu pamatot ar papildu darbu komisijās un komitejās. Par to ierēdņi saņem papildu (!) samaksu. Koplīgumā nav norādīta «minimālā» apdrošināšana, par kuru stāsta I.Pečkovska. Tāpat koplīgumā nav atrunāta mācību maksa tikai valsts augstskolās studējošiem ierēdņiem.
No I.Pečkovskas skaidrojuma par Domes ierēdņu «patiesajām» algām esam uzzinājuši vienu skaitli – 3,3 procenti. Turklāt šis skaitlis ir aplams. Lai «algu jautājumu» nevilktu kā garumgaro makaronu no sviesta, Domes administrācija varētu izpildīt savu pienākumu un publiskot visu ierēdņu algas, visas piemaksas, komandējuma naudas, visus pabalstus, mācību naudas, ko viņi saņēmuši šīs Domes laikā. Tad nebūtu nekādu pārpratumu. «Ziņas» no savas puses sola atvēlēt šīs informācijas publicēšanai nepieciešamo lapu skaitu. Visi kopā draudzīgi cerēsim, ka tas notiks ātrāk, nekā pūcei aste ziedēs.
