Latvijas Lauksaimniecības universitātes Humanitārajā institūtā jau vairākus gadus iespējams apgūt socioloģijas zinātņu maģistra programmu.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Humanitārajā institūtā jau vairākus gadus iespējams apgūt socioloģijas zinātņu maģistra programmu. Šovasar pirmo reizi tiks uzņemti studenti bakalaura programmas apguvei.
Par institūta darba pirmajiem gadiem, studiju saturu un iecerēm ar «Ziņām» sarunājas Humanitārā institūta mācību spēki.
Sociālo zinātņu katedras vadītājs, docents, vēstures doktors
Jānis Ķusis:
– Humanitāro institūtu nodibināja 1991. gadā, lai apvienotu līdz tam «izmētātās» katedras ar humanitāro un sociālo ievirzi. Apvienojās četras – Pedagoģijas un psiholoģijas, Filosofijas, Valodu un Sociālo zinātņu katedra, toreiz – Socioloģijas un politoloģijas katedra. Sākumā mums nebija savu studentu, priekšmetus lasījām LLU dažādās fakultātēs.
Mainoties laikam, citādāka kļuva cilvēku attieksme pret daudzām problēmām. Arī Lauksaimniecības universitāte pievērsās reālajai situācijai Latvijas laukos, kur nepieciešami vispusīgi sagatavoti speciālisti. Sabiedrības problēmas jārisina profesionāli, speciālistam vadītājam nepietiek, piemēram, tikai ar agronoma zināšanām. Aktuāla šī problēma ir pagastos, tāpēc domāju, ka sociālo zinātņu programmas pasūtītājs ir reālā dzīve. Pirmie maģistratūras studenti mums bija no Bauskas, Jelgavas rajona, tagad mācās arī no attālākiem Latvijas reģioniem.
Humanitārajā institūtā būs iespējams apgūt organizāciju un sabiedrības pārvaldes socioloģijas bakalaura programmu. Tiks uzņemti 25 studenti par valsts finansējumu un 35 – par daļēju studiju maksu (290 latu gadā). Neklātienē bakalaura programmu apgūt nevarēs.
Līdzīga fakultāte nesen atvērta P.Stradiņa universitātē (LMA), un tajā ir liels mācīties gribētāju skaits. Tas ir saprotami, jo daudzas pilsoniskas problēmas var atrisināt, izmantojot sociālo pieeju. Latvijas laukos tas ir svarīgi.
Humanitārā institūta direktors, docents, lauksaimniecības doktors Jānis Ābele:
– Pagājušajā gadā Humanitārajā institūtā bija pirmais maģistratūras studentu izlaidums.
Mūsu studiju programma ir orientēta uz cilvēkiem, kuri domā par sabiedrības problēmām, sociālo darbu. Mēs gaidām studentus, kurus interesē filosofija, vēsture, sociālās zinības. Zināšanas noveco piecos līdz septiņos gados, mainās arī darba specifika, un šajos apstākļos darba tirgū daudz sarežģītāk ir šauri orientētiem cilvēkiem. Mūsu programma ir ļoti moderna. To apgūstot, ir plašas iespējas darba tirgū, iespējams strādāt pārvaldē. Daudz firmu nodarbojas ar uzņēmuma, organizācijas tēla veidošanu. Šajā sfērā ir absolūts kadru trūkums, sevišķi laukos.
Sociālo zinātņu katedras asociētā profesore, socioloģijas doktore Aija Zobena:
– Interese par sociālo zinātņu programmu radās 1993. gadā, kad ar Britu padomes stipendiju trīs mēnešus stažējos Anglijā. Mani ieinteresēja, kā tiek sagatavoti speciālisti darbam pašvaldībās.
Sākumā daudzi šaubījās, vai iespējama maģistra programma, ja nav bakalaura studiju programmas. Mūsu maģistranti, kuri strādāja pašvaldībās, šo darbu 18 gadu vecumā nebija izvēlējušies kā savu karjeru. Dzīve viņus – dažādu specialitāšu lauksaimniekus, pedagogus – bija «nolikusi» šajā amatā, kur radās arī atskārsme, ka trūkst zināšanu par sabiedrības pārvaldi. Atbilstoša maģistra programma tādas varēja sniegt.
Bakalaura programmas veidošanai saņēmām atbalstu no LLU vadības. Tā kā sociālās programmas lielākoties var apgūt Rīgā – Latvijas Universitātē, Kultūras akadēmijā, tagad arī P.Stradiņa universitātē –, tad pēc studijām jaunieši bieži vairs atpakaļ laukos neatgriežas. Tagad LLU dod lauku jauniešiem plašākas augstākās izglītības iespējas.
Jaunieši jaunajai bakalaura studiju programmai nav jāpievilina, drīzāk jādara uzmanīgi, ka nepietiks tikai ar zināšanām psiholoģijā un socioloģijā: fakultātē profilējošais priekšmets ir matemātika. Šis priekšmets ir nepieciešams socioloģisko pētījumu kvantitatīvās metodes apguvē. LLU uzņemšanas noteikumi speciālus iestājeksāmenus neparedz. Tos kārto tie reflektanti, kuriem trīs atzīmju summa – atestāta vidējā atzīme, novērtējums dzimtajā valodā un matemātikā – nav mazāka par 18 ballēm. Ja nav šī vērtējuma līmeņa, tad jākārto eksāmens matemātikā. Uz studijām augstskolā, protams, var pretendēt tikai absolventi, kuru zināšanas mācību priekšmetos nav novērtētas zemāk par četrām ballēm.
Esam ieinteresēti uzņemt jauniešus, kas jau ir piedalījušies dažādās aktivitātēs vidusskolas laikā, olimpiādēs politoloģijā, vēsturē, biznesa pamatos, padziļināti apguvuši humanitārās ievirzes mācību priekšmetus – civilzinības, loģiku, filosofiju, ētiku.
Par to paredzēti papildpunkti konkursā.
Studiju programmā līdzās vispārizglītojošajiem priekšmetiem jāapgūst socioloģijas teorija, virzieni, socioloģijas vēsture, metodes, filosofijas vēsture, ētika, estētika, psiholoģijas un vadības zinātnes. Mūsu programma ir akadēmiska, kas dod nevis šauru praktisko iemaņu kompleksu, bet gan plašu, vispusīgu izglītību.
Aktuāls ir jautājums par mācību programmas akreditāciju. Ja atvērta jauna programma, to iepriekš neakreditē; akreditācija notiek, ja ir studenti, kas mācās. Valsts augstskolā visām programmām ir vienādas tiesības, taču termiņi, kādos jānotiek programmas akreditācijai, ir paredzēti. Esam iekļāvuši programmas struktūrā socioloģijas bakalaura standartu, kam ir 80 kredītpunktu – puse no kredītpunktu kopējā apjoma.
Socioloģisko pētījumu grupas vadītāja, Sociālo zinātņu katedras docente Maiga Krūzmētra:
– Pēdējos desmit gados sabiedrībā un zinātnē priekšstats par lauksaimniecību mainījies, nostiprinājusies izpratne, ka tā nav tikai lauksaimnieciskā ražošana. Deviņdesmitajos gados nodarbojāmies ar lauku sociālajiem jautājumiem, pētījām attīstības problēmas pagastos, rajonos, studējām pašvaldību lomu. Secinājām, ka attīstības programmu izpilde veicas teritorijās, kur ir atbilstoši sagatavoti cilvēki. Tad arī izlēmām «jumtam» – maģistratūrai – būvēt apakšā stāvu – bakalaura studiju programmu. Ar tās palīdzību centīsimies gatavot augsti profesionālus vadītājus. Viņu darbavietas varēs būt sabiedriskās organizācijas, kooperatīvi, miniuzņēmumi, pašvaldības, valsts institūcijas.
Tagad, kad paredzēta pirmā studentu uzņemšana, mūsu universitāte zināmā mērā sāk pildīt reģionālās augstskolas funkcijas.
