Katra mēneša 11. datumā Deičmanu ģimenē ir nelieli svētki.
Auklējot mājās pusotru mēnesi veco Edvardu, Irina atzīst, ka viņai sāk pietrūkt vīra Guntara, kurš ir darbā, jo iepriekš viņi arī tajā bija kopā. «Būt kopā mājās un darbā ir vieglāk,» pārliecināti Deičmani, kuri audzina arī bērnudārznieku Nikolasu.Draudzība pāraug mīlā«Esam pazīstami jau no bērnības, jo Guntars ir mana brālēna labākais draugs. Bet «nopietni» draudzēties sākām kādā dzimšanas dienā 2003. gadā,» ģimenes rašanās stāstu atklāj Irina. Abi sākuši sazināties sociālajos tīklos, bijuši arī randiņi.«Kopš tā laika nešķiramies,» smej Irina, kura vērtē, ka liela nozīme ir tam, ka abu starpā sākumā nebija kaisles, kā tas bieži ir, bet attiecību pamatā ir draudzība, kas pēc tam pāraugusi lielā mīlā.Peld arī abi dēliGuntars ir Jelgavas peldēšanas skolas audzēknis, piedalījies Atēnu olimpiskajās spēlēs 2004. gadā, ieguvis arī ceturto vietu Pasaules kausā peldēšanā. Draudzība ar Irinu nav bijis iemesls, kāpēc viņš sportu pametis. «Nebija tā, ka no sporta atvadījos, kā nogriežot ar nazi, viss notika pakāpeniski. Mans mērķis bija piedalīties olimpiādē, ko sasniedzu. Tagad ir citi mērķi,» viņš teic. Ievērības cienīga ir arī trešā vieta pasaules nacionālo bruņoto spēku sacensībās, kurās viņš piedalījās kā ārpusrindas zemessargs. Par Guntara panākumiem liecina apmēram 200 medaļu, kas iekarinātas goda vietā starp pirmo un otro mājas stāvu. Ģimene smej, ka tās jau mērāmas ne pēc skaita, bet svarā.Taču arī tagad ģimenes vīrieši ir aktīvi peldētāji: «Niks pirmo reizi baseinā tika mēneša vecumā, tagad piedalās peldēšanas nodarbībās bērnudārzā «Rotaļa», apmeklējam arī universitātes baseinu,» stāsta Guntars. Mazais Edvards arī drīzumā izbaudīs pirmo peldi baseinā. Vecāki saka – nevienu bērnu par peldētāju vai futbolistu kļūt nespiedīs, ļaus izvēlēties pašiem.Bildina gandrīz kā filmāAbiem ir pārmests, ka precējušies pārāk agri – studiju sākumā –, taču Irina teic, ka tas bija loģisks attiecību turpinājums: «Mēs jau zinājām viens otra labākās un sliktākās īpašības, arī draugi bija kopīgi, tāpēc laulība nevienam pārsteigums nešķita.»Guntars Irinu bildinājis pēc pusotra gada draudzēšanās. «Janvārī braucām no manas mammas dzimšanas dienas, teicu, ka jāizbauda vakara pastaiga pa pils parku. Gluži kā filmā viss nebija, bet romantikas netrūka. Sniga, un es uz Pils salas tiltiņa izvilku gredzenu un lūdzu Irinu kļūt par manu sievu,» stāsta Guntars, piebilstot, ka lēmums par precēšanos bija tikai viņu un nekādi pārmetumi no malas to vairs nespēja mainīt. «Gribējās arī būt finansiāli neatkarīgiem, veidot savu ģimeni,» piebilst Irina. Arī strādā kopāLiktenis lēma, ka abiem kopā bija arī jāstudē. Studiju gados pasniedzēji un biedri jauniešus pavilka uz zoba – visu laiku taču kopā nebūsiet. Bet Guntaram pēc bakalaura studijām Latvijas Lauksaimniecības universitātes Sociālo zinātņu fakultātē piedāvāja kļūt par pasniedzēju, bet Irina pieteicās vakancei augstskolas portālā. «Tagad visi Sabiedrisko attiecību daļā zina – klāt pusdienlaiks, atnāks Guntars, un mēs kopā iesim pusdienot,» stāsta Irina.Kā viņi nenogurst viens no otra, Deičmani nezinot. «Nevaru iedomāties, kā būtu citādi. Man ir grūti, ka tagad viņa nav klāt ikdienā, jo esmu bērna kopšanas atvaļinājumā mājas,» atzīst Irina. Viņa kā pozitīvu ģimenes dzīves aspektu vērtē arī to, ka mājās ir trešā paaudze – Irinas vecāki. «Tas mums neļauj lieku reizi strīdēties. Arī vecāki teikuši, ka bez mums dzīvot nevarētu. Kad runājām, ka vajadzētu pārvākties uz dzīvi citur, mans tēvs sita ar dūri pret galdu un teica kategorisku «nē», jautājot, kam tad būvējis māju, un solot aizklapēt otro stāvu,» stāsta Irina.Ģimenes talismans – ezisVecāki palīdz arī tad, ja jaunie vēlas doties atpūtā bez bērniem. «Parasti gan ceļojam kopā, izbraucam apskatīt kādu labu vietu Latvijā, dodamies sauļoties uz siltām zemēm,» stāsta Guntars.No ceļojumiem pāris atved arī pa kādai eža figūrai. Šis dzīvnieks pēc tam, kad Irina pirms Guntara došanās uz Atēnām viņam veiksmei uzdāvināja eža figūriņu, kļuvis par ģimenes talismanu. Pirms kāda laika figūriņas pārskaitītas – esot vairāk nekā 200.Dažkārt jauns ezis mājās parādās arī 11. datumos – kāzu dienā. «Šogad nosvinējām kāzu sesto gadadienu, taču katru mēnesi Guntars mani pārsteidz ar kādu ziedu, saldumu, eža figūru,» stāsta Irina.Lai aug par labiem cilvēkiemPāris saskaņo ne tikai savus plānus, bet arī apģērbu. «Ja es velku sarkanu kleitu, Guntars teic, ka vilks tādas pašas krāsas kreklu.» Vīrs ir uzskata, ka, arī saskaņojot apģērbu, viņi rada kopības izjūtu.Ģimene pārliecināta – viņiem būs trīs bērni. Divi dēli ir, trūkst vien meitiņas. «Kāds ir mūsu mērķis? Bērnus izskolot, lai viņi kļūst par labiem cilvēkiem,» pārdomās dalās Guntars.
