Atzīmējot rakstnieces Annas Brigaderes 150 gadu jubileju, sestdien viņas memoriālajā muzejā Sprīdīšos Tērvetē pulcējās pāris simti viņas cienītāju. Rakstnieces un literatūrzinātnieces Gundegas Repšes veidotajā pasākumā uzstājās koris «Balsis», folkloras kopa «Vilcenes», kā arī divdesmit mūsdienu dzejnieku un rakstnieku, kas lasīja savus darbus par Sprīdīša tēmu «Aiziet, aizbraukt, atgriezties». Līdz sarīkojuma beigām gan palika tikai pārdesmit izturīgāko skatītāju.Pēc klasiskajām latviešu koru dziesmām ar A.Brigaderes vārdiem runāja literāti. Lasījumu spektrs ļoti plašs – no publicistiskām runām par valsts nevērīgo attieksmi pret kultūru (dzejniece un dramaturģe Māra Zālīte) līdz dzejolim par prombūtnē devušos draugu kaķu pieskatīšanu (dzejnieks Pēteris Dragūns). Inese Zandere, Dace Rukšāne un Anna Auziņa lasīja prozu, ko, kā pašas piebilda, nācās īsināt, jo, trešo stundu pavadot zālienā pie Sprīdīšu rožu dobes, juta rudens vēsumu. Sirsnīgi publika pieņēma agrākā jelgavnieka Kārļa Vērdiņa sarkasmu dzejolī «La terre heureuse» («Laimīgā zeme» – franču valodā). Viņš pats to nosauca par savārstījumu, kas attēlo savu literatūru mīlošu latviešu dzīvi ārpus Latvijas. Jubilejas pasākumā nolasītie darbi tiks iespiesti grāmatā, ko apņēmies izdot apgāds «Valters un Rapa», kas savulaik bija arī A.Brigaderes darbu izdevējs. G.Repše atzīst, ka šis apstāklis no autoriem prasījis lielāku atbildību par to, ko viņi runā pasākumā. «Tas nav gluži tāpat kā aizbraukt zaļā pļavā un palasīt kaut ko no sava ģēnija skāruma rīta stundā,» teic G.Repše. Pati viņa citēja mūsdienām aktuālus domugraudus no A.Brigaderes rakstiem, kas tapuši 1917., 1918. gada juku un trīsdesmito gadu sākuma demokrātijas krīzes laikos.
