«Visu Latvijai!»-TB/LNNK 10. Saeimā aizvadītos 10 mēnešus pavadīja ārpus valdību veidojošās koalīcijas, taču par opozīcijas politisko spēku to grūti saukt. Tā balsoja gan par premjera Valda Dombrovska vadīto valdību, kurā pašai dalība bija liegta, gan atbalstīja «Vienotību» balsojumos, kuros to mazākumā atstāja ZZS, «Saskaņas centrs» un «Par labu Latviju!»
«Visu Latvijai!»-TB/LNNK valdībā neiekļuva, jo, kā uzskatīja premjera Valda Dombrovska pārstāvētā «Jaunā laika» sadarbības partneri «Sabiedrība citai politikai», atsevišķu biedru izteikumi ir pārāk nacionālistiski un nepieņemami radikāli. Šīs domstarpības, kas varētu apdraudēt arī sadarbību nākamajā Saeimā, nekur nav pazudušas – «Vienotības» Zemgales saraksta līderis tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs vēl pirms pāris nedēļām apgalvoja, ka nestrādās kopā ar radikāļiem, kas kurina naidu, acīmredzot ar to domājot atsevišķus «Visu Latvijai!» biedrus. Ministrs arī nesen kādā intervijā apgalvoja, ka «Visu Latvijai!» biedri savulaik šaudījušies pie A.Štokenbergam līdzīgi noskaņotā tagadējā aizsardzības ministra Arta Pabrika mājas. «Visu Latvijai!» to kategoriski noliedza un iesūdzēja A.Štokenbergu tiesā. Šo lietu gan sākšot izskatīt tikai pēc gada. Skolās tikai latviešu valoduSavu nacionālo nostāju «Visu Latvijai!»-TB/LNNK šīs Saeimas laikā demonstrēja, cenšoties savākt parakstus, lai virzītu tālākai pieņemšanai ieceri par pāreju uz valsts apmaksātu izglītību tikai latviešu valodā, taču priekšlikums nav guvis pietiekamu atsaucību. Šovasar nosodījumu izpelnījās «Visu Latvijai!» valdes locekļa Jāņa Iesalnieka komentārs pēc terorakta Norvēģijā, kur kāds ekstrēmists nogalināja vairāk nekā 60 cilvēku. J.Iesalnieks pauda viedokli, ka «Norvēģijas upuri ir pilnībā uz multikulturālistu sirdsapziņas – viņu islamizācijas politika noveda pie tā, ka kādam vienkārši aizbrauca širmis». Tomēr neilgi pēc tam viņš savus izteikumus atzina par kļūdu un paziņoja, ka to dēļ nekandidēs 11. Saeimas vēlēšanās. «Visu Latvijai!» daudziem arvien asociējas ar aktīviem, taču politikā nepieredzējušiem jauniešiem un dekolonizācijas un pretimigrācijas saukļiem, bet 2010. gada Saeimas vēlēšanās tieši viņi, nevis ilgus gadus pie varas bijusī un ar vairākiem šaubīgiem darījumiem saistītā TB/LNNK baudīja lielāku uzticību – parlamentā iekļuva seši «vislatvieši» un tikai divi «tēvzemieši». Tagadējās vēlētāju aptaujas liecina, ka 17. septembrī apvienība varētu saņemt tikpat lielu vai pat lielāku atbalstu. Zīles vietā priekšgalā BērziņšŠajās vēlēšanās pirmoreiz par apvienības premjera kandidātu kļuvis salīdzinoši mazzināmais politiķis Gaidis Bērziņš, jo politikā pieredzējušais Roberts Zīle izlēmis turpināt darbu Eiropas Parlamentā Briselē. G.Bērziņa kandidatūra gan nav nevainojama. 2008. gada beigās atklājās, ka toreizējam tieslietu ministram daļēji piederošs uzņēmums nomā vienu no Centrāltirgus ēkām (spīķeriem), kuras telpas tālāk par ievērojami lielāku maksu tika izīrētas dažādiem tirgotājiem, turklāt G.Bērziņa iesaistīšanās starpniekfirmu biznesā notika pēc 2005. gada pašvaldību vēlēšanām, kad Centrāltirgus padomes vadības grožus pārņēma viņa partijas biedrs Vents Balodis. Arī konkurss par spīķera nomu neesot ticis rīkots. No «Visu Latvijai!»-TB/LNNK priekšvēlēšanu programmas Bērnudārzu un skolu pakāpeniska pāreja uz mācībām latviešu valodā Mazākumtautībām savas tautas vēstures un kultūras apgūšana dzimtajā valodā Atcelt uzturēšanās atļauju piešķiršanu par nekustamā īpašuma iegādi Noteikt kriminālatbildību par Latvijas okupācijas fakta noliegšanu un okupācijas režīmu slavināšanu Progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis ar augstu ienākumu slieksni paaugstinātajai likmei. Augstāki nodokļi nekustamo īpašumu spekulantiem Esošās pensiju sistēmas nosargāšana. Nākotnē – pensiju apmērs atkarīgs ne tikai no paša, bet arī bērnu samaksātajiem nodokļiem Tautas vēlēts prezidents ar lielāku atbildību un pilnvarām Atbalsts jaunsargu organizācijas attīstībai, Zemessardzes stiprināšana, studentu iespējas apgūt militāro apmācību Iespējami zemi priekšvēlēšanu tēriņu griesti Atbalsts «zaļajai» ekonomikai kā nozīmīgam virzienam Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Svarīgs uzdevums – izstrādāt «zaļās» ekonomikas likumu
