«Visu Latvijai!»-TB/LNNK deputātu kandidātus intervē Gaitis Grūtups.
Juris Cīrulis: Zemkopības nozarē īpaši reformējamas lietas neredzu– Kādēļ iesaistījāties politikā? Esmu tajā vecumā, kad mana prioritāte, domājot par bērniem un mazbērniem, ir nacionālais jautājums. Mani vairs nevar «paņemt» ar ekonomiska rakstura politiķu solījumiem, ka samazinās nodokļus, veicinās ražošanu. Tie mazas valsts līmenī nedarbojas. Esam makroekonomikā iekšā līdz ausīm, mainīsies pasaule, mainīsies arī Latvija. Jāturas pie klasiskām, tautiskām vērtībām. – Kā vērtējat «vislatviešu» aktivitātes Saeimā?Vērtēju augstu, kādēļ arī viņiem pievienojos. Īpaši to var teikt par iestāšanos par latviešu valodu kā vienīgo valodu, kurā tiek mācīts valsts skolās. Atzīstu viņu darbību «zaļās» ekonomikas jomā, saistībā ar nacionālo identitāti un nacionālo drošību. Zemes izpārdošanu ārzemju investoriem arī uzskatu par mūsu nacionālās drošības apdraudējumu. Ja liela daļa teritorijas pāriet banku un ārzemju investoru ziņā, tad tas ir bīstami. – Ko jūs gribētu darīt, ja tiksiet ievēlēts Saeimā?Ja mani ievēlēs, zināšu, ko tur darīt. Zemkopības nozarē neredzu, ka būtu kaut kas īpaši jāreformē. Taču kā politiķis es censtos šo jomu padarīt dinamiskāku, straujāku, kā arī vairāk saistīt to ar nacionālo lietu, kas būtu vērtīgi latviešu tautai. Juris Tolpežņikovs: Pārejai uz latviešu valodu skolās jābūt maigākai– Kādēļ iesaistījāties politikā? Atmodas gados biju Pilsoņu kongresa delegāts, LNNK biedrs vecos laikos. Aktīvo darbību politikā pametu pirms trīspadsmit četrpadsmit gadiem, taču politikā darbojās mans aizsaulē aizgājušais tēvs Vilens Tolpežņikovs. Strādāju profesionālā jomā, mani ievēlēja par Veterinārārstu biedrības priekšsēdētāju, audzināju bērnus, un sabiedriskām lietām laika palika mazāk. Neredzēju iespēju piedalīties kādas citas partijas sarakstā. – Kā vērtējat partijas darbu 10. Saeimā?«Visu Latvijai!» lepojas, ka viņiem nekad nav bijis frakcijas disciplīnas balsojumos, un tas ir pēc Satversmes. Mūsu pamatlikumā nav paredzētas frakcijas, bet gan simts neatkarīgi deputāti. Katrā balsojumā katrs vienmēr balso tikai par sevi. Citās partijās lielākoties ir pieeja, ka ekonomiskie jautājumi būvē cilvēku. Mums prioritāras ir garīgās lietas. Cilvēki zaudē saknes, esam iztukšojuši laukus – māju nav, lopu nav. Var palīdzēt kaut cik godīga attieksme pret vēlētājiem un politiku. Jārunā cilvēciskā valodā. Tā ir partija, kas nes ideālu, ir skaidra vīzija, ko mēs gribētu redzēt pēc desmit, divdesmit, trīsdesmit gadiem vai varbūt ātrāk, ja mums paveiktos. – Kā vērtējat partijas neveiksmīgos centienus panākt latviešu valodu kā vienīgo valodu valsts skolās?Partiju negribu kritizēt, bet pārejai jābūt pakāpeniskai, maigākai. Tā nedrīkst būt agresīva. Arvien vairāk priekšmetiem krievu skolās jābūt latviski. Tas ir virziens, uz kuru jāiet. Domāju, mūsu Latvijas krievi saprot, ka viņiem arī vajag latvisku Latviju, citādi viņi sen būtu prom Krievijā. Jāsadodas ar viņiem rokās un jārunā latviski. – Kā darīsiet, ja kļūsiet par Saeimas deputātu?Man ir liela pieredze starptautiskā likumdošanā. Būdams ierindas veterinārārsts, esmu bijis Eiropas Komisijas darba grupā, esmu Starptautiskās Jāšanas federācijas veterinārārsts. Esmu redzējis, kā tiek pieņemti lēmumi. Aicinātu pieņemt lēmumus Saeimas zālē, nevis pirms tam kaut kur. Mani interesē reģionālā attīstība un veselība, visi jautājumi, kas saistīti ar veterinārmedicīnu. Paši veterinārmediķi ir neapmierināti ar situāciju nozarē. Taču esam daudz labāk sakārtoti par humāno medicīnu. Pirms gadiem piecpadsmit divdesmit no valsts finansējuma izmeta stomatoloģiju, un nozare normāli nostājās uz kājām. Tas pats notika ar veterinārmediķiem. Mums atņēma kolhoza «bobikus», un mēs palikām uz ielas. Neviens nepamanīja, bet mēs piecēlāmies. Un servisu klientiem sniedzam trīs vai piecas reizes labāk nekā humānā medicīna. Bārzdiņu gan es vērtēju ļoti atzinīgi. Viņam ir ļoti vienkāršs un praktisks skatījums. Taču viņam nav viegli – spiež farmācijas industrija un budžetā nīkstošie ārsti, kas pieraduši naudu saņemt no kaut kurienes. Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-TB/LNNK deputātu kandidāti Zemgales apgabalā1. Imants Parādnieks (1968)Dzīvo Rīgā. Vidējā izglītība, pašlaik LU Juridiskās fakultātes students. 10. Saeimas deputāts, partijas «Visu Latvijai!» līdzpriekšsēdētājs, apvienības VL-TB/LNNK valdes loceklis. Pieder namīpašums Brīvības ielā 173 Rīgā, aizņēmumu kopsumma – 614 311 latu, aizdevumi – 544 159 lati. Daudzus šokējis, publiski stāstot, ka dzīvo divsievībā ar oficiālo sievu un civilsievu.2. Vineta Poriņa (1970)Starptautiski pazīstama valodniece, filoloģijas zinātņu doktore. LU aģentūras «Latviešu valodas institūts» pētniece valodas politikā un sociolingvistikā, LU Multikulturālās izglītības centra direktore. Nosaukta kā izglītības ministres kandidāte. Nepieder nekādi īpašumi, nav uzkrājumu, nomā dzīvokli Rīgā.3. Jānis Tomels (1969)Dzīvo Engures novadā. Bijis Latvijas Republikas tieslietu ministra padomnieks, strādājis Latvijas Televīzijā, Latvijas Radio, Ārlietu ministrijā. Pašlaik Rīgas Stradiņa universitātē ir lektors, studiju programmas «Starptautiskās attiecības – Eiropas studijas» vadītājs, Saeimas deputāta un Eiropas Parlamenta deputāta palīgs. Pieder dzīvoklis Engures novada Lapmežciemā, vieglā automašīna. Parādsaistības – 25 338 eiro. 2004. gadā kandidēja uz Eiroparlamentu, bet netika ievēlēts. 4. Mārtiņš Kālis (1980)Dzīvo Rīgā. Zviedrijā Lundas Universitātes Medicīnas fakultātē 2009. gadā ieguvis dabaszinātņu doktora grādu. Helsinku Universitātes Medicīnas fakultātes pēcdoktorantūras pētnieks. 2006. gadā Saeimas vēlēšanās startējis no Viktora Birzes vadītās galēji nacionālistiskās Nacionālā spēka savienības saraksta. Par politiķa darbības prioritāti uzsver okupācijas seku novēršanu Latvijā jeb dekolonizāciju.5. Juris Cīrulis (1955)Augstākā izglītība veterinārijā un pedagoģijā. Zemnieku saimniecības «Mežacīruļi» vadītājs, Zemnieku saeimas biedrs, viens no lielākajiem lauksaimniekiem Zemgalē. Viens no pirmajiem biogāzes ražotājiem, šim nolūkam saimniecība ņēmusi 1,9 miljonu latu kredītu Hipotēku bankā. Pieder daļas vairākos lauksaimniecības uzņēmumos, arī kooperatīvos «Latraps» un «Piena ceļš». Pieder vairāki zemesgabali un piena ferma Zaļenieku pagastā, deklarējis 14 lauksaimniecības tehnikas vienību. 4500 latu uzkrājums, parādsaistību nav.6. Raitis Ābelnieks (1963)Augstākā izglītība. Bauskas novada Domes deputāts, Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzeja speciālists. Pieder dzīvojamā ēka Bauskā, zeme Jaunpiebalgas novadā. Parādsaistību un uzkrājumu nav.7. Edvards Ratnieks (1988)Dzīvo Rīgā. 2010. gadā LU Juridiskajā fakultātē ieguvis sociālo zinātņu bakalaura grādu tiesību zinātnē. Darba vietas – Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes Sabiedriski konsultatīvās padomes vadības grupas loceklis, LU senators un students, Augstākās izglītības padomes loceklis un biedrības «Latvijas Studentu apvienība» (LSA) prezidents. Laikrakstam «Neatkarīgā» klāstījis, ka viņam piedāvāts darboties kopā ar Valdi Zatleru dienu pirms prezidenta paziņojuma par Saeimas atlaišanu. Sadarbību piedāvāts atalgot ar lielu finansējumu LSA, bet piedāvājumu noraidījis. Kā vienu no V.Zatlera kampaņas finansētājiem nosaucis Sorosa fondu Latvija.8. Dace Kalniņa (1986)Dzīvo Ķeguma novadā. Augstākā izglītība. Saeimas deputāta palīdze. Nacionālās apvienības biedre, kandidēja 10. Saeimā no šā paša saraksta, bet netika ievēlēta. Kļuva pazīstama 2008. gada vasarā, kad kāds krieviski runājošs pircējs protestēja, ka «Narvesen» pārdevēja D.Kalniņa ar viņu runājusi valsts valodā. Lai arī sākotnēji klients solījies prasīt uzņēmumam kompensāciju un sūdzēt jaunieti tiesā, tas nav noticis. Nav īpašumu, parādsaistību vai uzkrājumu. 9. Agra Zaķe (1951) Dzīvo Iecavas novadā, augstākā izglītība. Iecavas vidusskolas direktore, Iecavas novada Domes priekšsēdētāja vietniece. TB/LNNK biedre 16 gadu, uz Saeimu kandidē trešo reizi, līdz šim nav ievēlēta. Pašvaldības deputāte piektajā sasaukumā. A.Zaķes vadībā strauji un mērķtiecīgi ar ārvalstu finanšu atbalstu sakārtota Iecavas vidusskola. Pieder automašīna, parādu un uzkrājumu nav.10. Jurģis Īvāns (1985)Dzīvo Rīgā. 2011. gadā LU ieguvis bakalaura grādu tiesību zinātnēs. Ir SIA «J.Ī. Consult» valdes priekšsēdētājs. Darbojās biedrībā «Demokrātiskie patrioti». 10. Saeimas vēlēšanās kandidēja sociāldemokrātisko partiju apvienības «Atbildība» sarakstā. Darbojas folkloras un seno cīņu kopā «Vilkači».11. Jānis Zalaks (1987)Dzīvo Jēkabpils novadā. Augstākā izglītība, turpina studijas. Nacionālās apvienības biedrs, kandidējis arī uz 10. Saeimu. Pieder māja un zeme Jēkabpils novadā, parādu un uzkrājumu nav. Pērn kandidātam īpašumā bija zemnieku saimniecība, tagad tāda vairs nav norādīta.12. Juris Tolpežņikovs (1958)Veterinārās ambulances vadītājs. Veterināro zinātņu maģistrs. Pieder māja un zeme Jelgavas novada Valgundes pagastā, kur arī dzīvo, kā arī zeme Kandavas novadā un auto piekabe. 26 tūkstošu latu parāds, 4000 latu aizdevis, 2000 latu uzkrājis skaidrā naudā.13. Santa Eižvertiņa (1987)Dzīvo Rīgā. LU Juridiskajā fakultātē iegūts profesionālais maģistra grāds tiesību zinātnē. Ir 10. Saeimas deputāta Imanta Parādnieka palīdze un SIA «Rodes pakalpojumi» juriste. Aktīvi piedalījās nacionālās apvienības VL-TB/LNNK kampaņā par izglītību latviešu valodā. Nav uzrādījusi ne īpašumus, ne uzkrājumus, ne arī parādus.14. Valdis Rusiņš (1960)Dzīvo Vecumnieku novadā. Vidējā lauksaimnieka izglītība. Z/s «Vērdiņi» īpašnieks un vadītājs, Vecumnieku novada Domes deputāts. Pieder zeme un ēkas Vecumnieku novadā, mopēds, divi traktori un to piekabes. Bankā uzkrāti 4566 lati.15. Kārlis Stars (1980)Dzīvo Krustpils novadā. Augstākā izglītība. Krustpils novada Domes deputāts, pašvaldības projektu vadītājs, SIA «Workingsystem» īpašnieks, Jāņa Āboliņa sporta kluba un lauku partnerības «Sēlija» valdes loceklis. Uz Saeimu kandidē pirmo reizi. Pašvaldībā vada Tautsaimniecības un attīstības komiteju, strādā Finanšu komitejā. Izmantojis savu studiju gadu sezonas darbu strādnieka pieredzi Eiropas valstīs, 2004. gadā izveidojot SIA «Workingsystem», kas iekārto sezonas darbos Anglijā Latvijas pilsoņus. Pieder zeme un ēkas Kūku pagastā, vieglā automašīna. Parādsaistības – ap 5600 latu, skaidrā naudā uzkrāti 1850 latu.16. Gundars Kūla (1964)Dzīvo Tukuma novadā. Rīgas Tehniskajā universitātē iegūta inženiera specialitāte ūdensapgādē un kanalizācijā. SIA «Tukuma siltums» galvenais inženieris. Īpašumā dzīvojamā māja Tukumā un z/s «Kūlas» Engures novada Smārdes pagastā. Parādsaistības nav uzrādījis.17. Hardijs Verbelis (1964)Augstākā izglītība inženierzinātnēs. Valsts vides dienesta Jelgavas Reģionālās pārvaldes direktors. 2005. gada beigās, kad Jelgavas Cukurfabrikas notekūdeņu dēļ tika piesārņota Lielupe, izraisot zivju un vēžu bojāeju, Valsts vides dienesta priekšnieks pret H.Verbeli ierosināja disciplinārlietu. Viņu sodīja par to, ka Jelgavas Cukurfabrikai izsniegti lielāki upes piesārņojuma limiti, nekā to paredzēja valdības noteikumi. Sods paredzēja gadu H.Verbelim maksāt par 20 procentiem mazāku algu. Pieder puse mājas Jelgavā, ir 5000 latu uzkrājums skaidrā naudā un 1235 lati bankā.18. Aivars Okmanis (1959)Dzīvo Rundāles novadā. Augstākā izglītība. Rundāles novada Domes priekšsēdētājs. Ilggadējs pašvaldību darbinieks. Uz Saeimu kandidē pirmo reizi, pirms iestāšanās VL-TB/LNNK bijis bezpartejisks, lai arī 2008. gadā līdzdarbojies «Pilsoniskās savienības» manifesta gatavošanā. Paudis, ka viņa mērķis nav kļūt par Saeimas deputātu, taču vēlas uzlabot nacionālā saraksta rezultātu. Pieder lauku māja ar zemi un puse dzīvokļa Rundāles novadā, māja Siguldā, vieglais auto, motocikls, mopēds. Parādsaistības – 36 175,97 eiro. 23,07 privatizācijas sertifikātu turētājs.
