Jelgavā ir divu veidu namsaimnieki – vieni skursteņslauķi sauc regulāri vismaz reizi gadā pirms apkures sezonas, bet otri par dūmeņiem neliekas ne zinis tik ilgi, kamēr paši vairs nespēj padzīvot piekvēpušā istabā vai pie durvīm klauvē nikni kaimiņi no piedūmotā pagalma. Ugunsdzēsēji gan biedē vēl ar citiem īpašniekiem – apkures sezonā vismaz reizi dienā glābēji steidzas palīgā cilvēkiem, kas ziņo par telpās dūmojošiem skursteņiem vai jau degošu māju.
Kā liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistika, pērn no 8064 ugunsgrēkiem aptuveni tūkstotis izcēlies savlaicīgi netīrītu, bojātu vai nepareizi izbūvētu dūmvadu dēļ. Šā gada pirmajā pusē līdz apkures sezonas beigām no 55 bojāgājušajiem 16 cilvēki dzīvības zaudēja ugunsgrēkos, kuru iespējamais izcelšanās iemesls bija saistīts ar dažādām apkures lietošanas problēmām, stāsta VUGD pārstāve Inga Vetere.Pret Jelgavu statistikas dati gan ir saudzīgāki – no šogad notikušajiem 193 ugunsgrēkiem 14 gadījumos to izcelsme saistīta ar dūmvadiem, bet savlaicīgi nesapostu apkures sistēmu dēļ pilsētā neviens nav miris. Bez upuriem iztikts arī novados ap Jelgavu. Ozolnieku novadā skursteņu dēļ nav sācies neviens no 20 šogad notikušajiem ugunsgrēkiem, turpretī Jelgavas novadā katrs sestais (16 no 90 ugunsgrēkiem) īpašums aizdedzies netīrītu skursteņu dēļ. I.Vetere skaidro, ka situācija ap lielajām pilsētām ir labāka – kopumā dūmvadus tīra biežāk. Nāves gadījumi parasti reģistrēti tālākos laukos. Katru dienu vismaz viens izsaukums«Apkures sezonā katru dienu ir vidēji viens izsaukums, kas saistīts ar skursteņiem,» saka VUGD Jelgavas brigādes komandieris Artūrs Hroļenko. Par laimi, ne vienmēr izceļas lielas ugunsnelaimes. Savlaicīgi nesakopti vai nepareizi izbūvēti dūmvadi var izraisīt ne tikai traģiskas nelaimes, bet arī prasīt lielus izdevumus pat it kā maznozīmīgas kūpēšanas dēļ. «Lai atrastu dūmošanas vietu, laužam nost visu, kas ir ap skursteni,» stāsta Jelgavas galvenais ugunsdzēsējs. Ugunsnelaimes, kuru sākums meklējams skurstenī, ir sevišķi postošas, jo sākumā piedūmotā skurstenī, kur saglabājas augsta temperatūra, pirmie ļoti strauji uzliesmo sodrēji, bet mājas īpašnieks pat nemana, ka nelaime jau izcēlusies un liesmas plosa ēkas pārsegumu.Pa istabu dzīvo tupus, rāpusPašlaik karstākais darbalaiks ir visiem trim Jelgavas sertificētajiem skursteņslauķiem un vēl virknei viņu amata brāļu bez atbilstoša dokumenta. Sākot darbu augusta vidū, melnie laimes nesēji cītīgi strādā līdz pat gadu mijai. «Tagad jāgaida kādas divas nedēļas rindā,» stāsta skursteņslauķis Dainis Strautiņš, kurš dūmeņus tīra brīvajā laikā. Pilsētā nereti gadoties, ka skurstenis aizaudzis tiktāl, ka vairs nevar pakurināt – dūmi nāk istabā, cilvēki nedēļām dzīvo piedūmotās telpās. «Kad mājas saimnieks nevar vairs izturēt, tikai tad sauc,» saka skursteņslauķis. Citreiz dzīvokļu krāsniņas pieķeras sapost vien tad, kad sūdzas kaimiņi, kuru mitekļos plūst dūmi. Krīzes gados pieprasījums pēc skursteņslauķu pakalpojumiem strauji krities, bet tur, kur tos sauc, nereti gadoties liela ķēpa ar dūmeņu tīrīšanu – nespēdami sagādāt pietiekami daudz malkas, cilvēki krāsnī liek visu, kas deg. Tad skurstenis aizpiķojas, dūmu eja kļūst pavisam šaura. Kāds cits skursteņslauķis «Ziņām» pauž bažas par drošības apdraudējumu – daudzviet kāpnes uz jumtiem satrunējušas, vecie šīfera jumti apsūnojuši un mitrumā kļūst glumi, bet vairākām skolām pēc jumtu nomaiņas izejas lūka atrodas četrus metrus no tīrāmā ventilācijas skursteņa. Pašlaik skursteņslauķa vizīte pilsētā izmaksā līdz trīsdesmit latu. Sakopts tiek ne vien dūmenis, bet arī tā pakāje, krāsns un sildmūrīša cukas.
