Ir vismaz ap 100 veidu mānekļu, bet daudziem spiningotājiem šīs mantiņas netīk.
Gumijas zivtiņas ir vislētākie un diemžēl arī visātrāk nozaudējamie plēsoņu mānekļi. Sevišķi jau mazās līdaciņas ar saviem asajiem zobiņiem bieži šīs gumijas atstāj bez astēm. Lai vai kā, bet ļoti daudziem spiningotājiem šīs mantiņas nav topā. Atrunas ir visdažādākās, bet pārsvarā tās saistītas ar uzskatu, ka plēsīgo zivju makšķerēšanā ir daudz tukšu copju. Protams, esam pieraduši, ka vizuļiem vai vobleriem ir vismaz viens vai vairāki trīsžuburi, kas līdaku, asaru vai zandartu copi padara daudz efektīvāku. Atļaušos šiem izteikumiem nepiekrist un vainu meklēt pašiem sevī. Protams, ja pieturamies pie stereotipiem un iespraužam gumijas zivtiņas mugurā džiggalvu ar vienu āķi, tad copes rezultativitāte būs aptuveni 30 procentu attiecībā pret plēsoņu iznācieniem. Vilkšanas tehnikaDaudz kas atkarīgs no paša spiningotāja. Ir tikai divi veidi (šūpiņi un rotējošie vizuļi), kuru spēli ūdenī nevar ietekmēt. Atliek vien izvēlēties ātrumu, ar kādu uztīt uz spoles auklu. Ar gumijas zivtiņu tāpat kā vobleru ir jāmāk izspēlēt tā, lai pat snaudoša un līdz lūpai pieēdusies līdaka savā plēsoņas iekārē mestos iespējamai ēsmai virsū. Pirmais noteikums – nekad gumijas zivtiņu nevilkt monotonā ātrumā. Ne līdakai, ne asarim šāda gumijas zivtiņas spēle neko neizsaka. Protams, ja to izdosies novilkt gar plēsoņas deguna galu, tad tā, iespējams, arī neizturēs. Pats gumijas zivtiņas visbiežāk izmantoju darbībai pa zālēm, kas attiecīgi aprīkotas ar pretzāļu āķiem. Ja ezerā vai upē copes vietā nav dziļāks par diviem metriem, izmantoju āķus bez svina galvas. Spēlei pamatā ir divi veidi. Viens ir gremdēšanas tehnikā, bet ar otru darbojos virs zālēm un pēc iespējas lēnākā solī, bet tā, lai zivtiņa šļakstītos un piesaistītu sev uzmanību. Gremdēšanas tehnika ir tikpat vienkārša. Iemetam lēpju vai citu ūdensaugu klajumā un ļaujam zivtiņai lēnām grimt. Tā kā visbiežāk izmantoju «Relax» veida zivtiņas, kas ir ar ļoti labu kustību spēli, tad grimstot tā ļoti ticami atgādina pusdzīvas zivtiņas kustības. Kad tā sasniegusi gultni, to diezgan asi pavelkam uz savu pusi vismaz pāris metru. Tas tāpēc, lai aste nospēlētu savu vibrējošo un līdakas piesaistošo spēli. Agrāk es arī liku vienžubura vai divžubura āķus mugurā un nebeidzu dusmoties par daudzajām tukšajām copēm. Tagad daru citādi. Pretzāļu āķus nelieku vairs mugurā, bet pa vienam sānos. Rezultāti krasi uzlabojās. Ja ūdens lietus vai kādā citā iespaidā sakults duļķains, labāk lietot gumijas zivtiņas ar iestrādātiem spīguļiem. Krāsojumam šajā gadījumā nebūs īpašas nozīmes. Ja ūdens ir dzidrs un laukā silda spoža saule, labāk izvēlēties ko tumšāku. Džiggalvu dancināšanaGumijas zivtiņas ar džiggalvām parasti izmantojam dziļākās vietās un vairāk ar tām tēmējam uz zandartiem un sevišķi asariem. Vienmērīgi cilājot gumijas zivtiņu pa gultni, to, cik vien iespējams, lēnām velkam uz savu pusi. Ļoti efektīva šāda veida gultnes dimdināšana ir no zālēm tīros ezeros un jūrā. Piemēram, pašlaik ar divus gramus smagām džiggalvām, kas iestiprinātas divu līdz četru centimetru garās gumijas zivtiņās, jūrā un Pierīgas ezeros iet vaļā jūras asaru cope. Sevišķi rezultatīvs pašlaik ir Dūņezers un, uz asaru copi var droši doties turp. Vai esat mēģinājuši izveidot tvisteru sistēmu asaru copei? Iesaku šo metodi. Pašā auklas galā iesienam ap četrus gramus smagu džiggalvu ar «Relax» zivtiņu. Ik pa 30 centimetriem uz augšu pamatauklā bez pavadiņu klātbūtnes iesienam pa vienam tvisteram, kam loģiski svina galvas priekšā nav. Šādu sistēmu gan necilājam pa gultni, bet, mainot auklas uztīšanas ātrumu, velkam aptuveni metru virs gultnes.
