10. Saeimas atlaišanas iemeslu tauta ir attaisnojusi, nobalsojot pret tā saucamajām oligarhu partijām. Pirms gada Zemgalē par Aivara Lemberga diriģēto Zaļo un Zemnieku savienību un Aināra Šlesera un Andra Šķēles dīvaino savienību kopā nobalsoja vairāk nekā trešdaļa, bet nu ciniskā nerēķināšanās ar tiesiskumu un valsts interesēm šīs partijas novedusi pie totāla zaudējuma. Saeimā nebūs ne Šķēles, kurš savu politisko darbību likvidēja pats, ne Šlesera, kura vietā par to parūpējās vēlētāji. Bet pie neierobežotas varas radušajiem «zaļzemniekiem» nu acīmredzot nāksies pārdomāt politisko tuvību ar kriminālnoziegumos apsūdzēto Lembergu un vadīt klusas dienas opozīcijā. Savukārt līdzšinējam oligarhu patvaļas atbalstītājam «Saskaņas centram», kuru liela daļa redz kā nācijas glābēju, šādu iespēju, pat tiekot valdībā, varētu vairs nebūt, ja vien eksprezidenta Zatlera partija un «Vienotība» pildīs solīto un turēs to pietiekami stingros tiesiskuma grožos. Vēlētāju pamatoti kritisko attieksmi redzam arī kandidātu «plusos un mīnusos». Kur tie laiki, kad cilvēki parlamentā iebalsoja aktierus, dziedātājus, sportistus, kuriem valsts darbs bija kā Ķīnas ābece. Tagad bargu vērtējumu saņēmuši arī tie, par kuru profesionalitāti šaubu nav, taču par godīgumu un spēju atzīt kļūdas gan. Šīm vēlēšanām jābūt par mācību partiju līderiem, ka ar sēdēšanu augstos amatos un kādreizējiem panākumiem vien ir par maz, lai iemantotu tautas uzticību. Jāmet pie malas Latvijas politiķu vidē tik izplatītā augstprātība, jābeidz domāt, ka tautu var ieēdināt ar dažiem populistiskiem gājieniem, bet pārējo tā nesaprot. Valdības veidošana un ministru portfeļu dalīšana ir tikai sākusies, taču sākums ir cerīgs. Varbūt pārmaiņu brīdis ir pienācis.
