Pēc augustā saceltās trauksmes par arheoloģisku vērtību pazudināšanu J.Čakstes bulvāra un Raiņa ielas rekonstrukcijas gaitā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija 14. septembrī devusi atļauju būvobjektos veikt arheoloģisko izpēti. Savukārt Jelgavas pašvaldība noslēgusi līgumu ar Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta arheologiem par šā darba izpildi.
Ap septiņdesmit vēsturisku priekšmetu – trauku lauskas, vairākus simtus gadu vecu zābaku papēdis, holandiešu baltā māla pīpes kāti, monētas, kapu pieminekļu fragmenti, kauli un daudz citu lietu – divās nedēļās atradusi jaunā arheoloģe Madara Petrova. Kājās gumijas zābaki, mugurā atstarojošā drošības veste, rokās maza lāpstiņa – tāda viņa rosās starp būvniekiem, viņu tehniku. Arheoloģe teic, ka būvnieki ir pretimnākoši. Arī brīdī, kad «Ziņas» intervēja Madaru, viņai zvanīja būvdarbu vadītājs, ka no zemes izcelts vecu durvju rokturis. Šoreiz gan atradums nebija īpaši vērtīgs. Taču palaikam lāpsta vai ekskavatora kauss izceļ kādu vēstures relikviju. «Mācoties Spīdolas ģimnāzijā un lolojot ieceri studēt vēsturi un arheoloģiju, es nevarēju iedomāties, ka pēc dažiem gadiem savas skolas apkaimē veikšu pētījumus,» pasmaida M.Petrova. Viņai šis ir pirmais darbs savā specialitātē. Zinātniekiem nav sīkumu«Platība, kura mums jāuzrauga, ir milzīga. Ļoti uzmanīgi skatījāmies Driksas krastu Čakstes bulvārī, kur atradušās aristokrātu mājas. Bulvāri rekonstruējot, noņemts pusotra metra zemes slānis, kas atsedz četru gadsimtu senu vēsturi. Katrs sīkums ir svarīgs, ja ne šodien, tad varbūt ar laiku,» teic pieredzējusī Vēstures institūta arheoloģe Tatjana Berga. Līdz šim vērtīgākie atradumi uzieti pie Sv.Trīsvienības baznīcas, kur blakus atradusies kapsēta. Savukārt Raiņa ielas sākumā pie LLU Sporta nama konstatēts ogļu slānis, kas liecina, ka vairākus gadsimtus iepriekš tur noticis lielāks ugunsgrēks. T.Berga mēģina noteikt vietu, kur viduslaiku Jelgavā atradusies naudas kaltuve. Tur, viņasprāt, varētu atrasties kas neparastāks. Īpaša interese M.Petrovai ir par veco ūdensvadu. Viņa strādā Vēstures institūta laboratorijā, kur tiek veikti dendrohronoloģiskie mērījumi. Madara stāsta, ka iespējams diezgan precīzi noteikt laiku, kad cirsts koks, no kura izstrādātā detaļa atrasta izrakumos. Vecā ūdensvada maģistrāli arheologi iezīmē Jelgavas vecpilsētas plānā. Tajos Raiņa ielas posmos, kur koka caurules tika izceltas vasarā pirms arheologu ierašanās, tas vairs nav iespējams. Reakcija ar nepareizu adresātuValsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore Gunta Skulte teic, ka novēlotā arheoloģiskā izpēte ielās, kuru rekonstrukcija tika sākta jau 30. maijā, saistās ar pasūtītāju – aģentūras «Pilsētsaimniecība» – un būvnieku pārkāpumu. Saskaņā ar būvatļaujā ietverto prasību tiem vajadzēja nekavējoties ziņot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai par vasarā atrastajām koka ūdensvada caurulēm. Pilsētas pašvaldība «Ziņām» aizbildinājās, ka par tām ziņots uzņēmumam «Jelgavas ūdens», kas caurules savāca vienkopus, taču tas, kā atzīst G.Skulte, nav īstais adresāts. Ar arheologiem noslēgtais līgums liekot domāt, ka turpmākā objekta uzraudzība noritēšot, kā nākas. Arheoloģe T.Berga teic, ka atrastās senlietas Vēstures institūtā notīrīs, novērtēs, aprakstīs un tās visdrīzāk nonākšot Jelgavas muzeja īpašumā.
