Jaunās valdības kodolu uzņēmusies veidot Zatlera Reformu partija (ZRP) un apvienība «Vienotība», kas vēlēšanās ieguva attiecīgi otro un trešo vietu. Pagaidām nav skaidrs, kura no partijām varētu būt trešais koalīcijas partneris – uzvarētājs «Saskaņas centrs» vai nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK.
Jānis Vilmanis, koncerna «Smurfit Kappa group» Jelgavas ražotnes vadītājs:Koalīcija jāveido «Vienotībai», Zatlera Reformu partijai un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai». Vienīgi pēdējie jāizmāca, ka nedrīkst būt pārāk radikāli. Ir vairāk jādomā, ko runā. Ar ZZS acīmredzot kopā iet nedrīkst, jo tā skaitās oligarhu partija. Ar «Saskaņas centru» arī nevar bloķēties. Viņi nebūtu ļauni, taču ļoti skatās Krievijas virzienā. Attiecībās ar Krieviju mums vajag būt pragmatiskiem kā somiem. Viņi prot atdalīt biznesu no politikas un vēstures. 1939./1940. gada karš ar Padomju Savienību somiem radīja lielus zaudējumus, atņēma daļu valsts teritorijas, taču mūsdienu attiecībās viņi šo sāpīgo vēstures lappusi pāršķir. Arī mums nav jēgas celt un celt jautājumu par 1940. gada okupāciju. Skaidrs, ka nacionāla valdības koalīcija trīs gados, kas tai atvēlēti līdz 12. Saeimai, nedrīkstētu savārīt nekādas ziepes. Tad tiešām, kā prognozē «saskaņieši», nākamajās vēlēšanās viņi varētu saņemt vairāk nekā piecdesmit procentu vēlētāju balsu. Ruta Kļaviņa, invalīdu sporta un rehabilitācijas kluba «Cerība» vadītāja:Šoreiz vēl valdība būtu jāsastāda bez «Saskaņas centra» – «Vienotībai», Zatlera Reformu partijai un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai». Politiķiem ir jājūt tautas noskaņas, arī tā sabiedrības daļas, kura nebalsoja. Zatlers uzvarēja Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē. Latgalē, kas ir vairāk depresīvs novads, iznāca citādi. «Vienotība» solīja stabilitāti, Zatlera Reformu partija – pārmaiņas. Tas kopā saiet labi. Taču «Vienotībai» ir ļoti jāpārdomā, kāpēc tauta trīs viņu ministrus izbalsoja. Arī mani neapmierina situācija, ka bieži tiek mainīti nekvalitatīvi izstrādāti noteikumi un likumi, izpletušās ministrijas, kurās dublējas pārvaldes funkcijas. Tagad ļoti liela atbildība ir prezidentam Andrim Bērziņam. Vajadzētu simt reižu nomērīt un tikai tad nogriezt. Nedrīkst pieļaut, ka partijas sāk dalīt ministru krēslus – vienai tik, otrai – tik. Jāmeklē labākie. Ja ministri nav atrodami starp deputātiem, jārīko konkurss profesionāļiem. Gribētos ticēt, ka A.Bērziņš, kam ir praktiska vadības darba pieredze, savu uzdevumu veiks, kā nākas. Man nav «alerģijas» pret «Saskaņas centru». Patīk tā līderis Nils Ušakovs, kas izveidojies par lietpratēju un droši vien varētu būt arī labs ministrs. Tomēr mēs nezinām, kādas ir «Saskaņas centra» smadzenes un cik tās atbilst Ušakova tēlam. Guntis Zemītis, Latvijas Universitātes profesors:Saskatu ideālu koalīciju, kurā apvienota Zatlera Reformu partija, «Vienotība» un «Visu Latvijai!» Tai pašā laikā tā slēpj sevī draudus. Proti, tādējādi būs aizvainots «Saskaņas centrs», kas, paliekot opozīcijā, nākamajās vēlēšanās varētu plūkt vēl lielākus laurus. Vēl jo vairāk tas būtu iespējams tad, ja nāktos pārdzīvot otru krīzes vilni. Koalīciju, kas būs pie varas, var sagaidīt smagi pārbaudījumi. Šķiet, tādēļ daļa «Saskaņas centra» nemaz tik ļoti pie varas neraujas. Es aicinātu cilvēkus būt saprātīgiem un pieņemt, ka reformas nenotiek viegli. It īpaši saimniecisko grūtību apstākļos un laikā, kad valstij jāatdod no SVF ņemtais aizdevums. Mums jācer uz salīdzinoši labvēlīgu ekonomisko situāciju, lai sekmīgi 2014. gadā ieviestu eiro. Tādā gadījumā «Saskaņas centrs» varētu iekrist vēl dziļākā opozīcijā un pat sašķelties. Manuprāt, labākais variants būtu, ja krievu elektorāta Latvijai lojālākā daļa pievienotos Zatlera Reformu partijai. Nākotnes jau etniskām partijām nav. Tām būtu jānoformējas kreisām, labējām, centriskām – kā tas demokrātiskās valstī ir pieņemts. Aiz «Saskaņas centra» droši vien stāv arī krievu kapitāls, kas šo nacionālo garu veicina. Partijas, kas iestājas par Latvijas ilgtermiņa attīstību, šajā sabiedrības daļā var kļūt nepopulāras. To cilvēkiem vajadzētu saprast.
