Kad dīķī iemet akmeni, tas saviļņo ūdeni un satrauc arī tā iemītniekus.
Kad dīķī iemet akmeni, tas saviļņo ūdeni un satrauc arī tā iemītniekus. Tāpat ir sanācis ar Jelgavas centrā uzstādītajiem karuseļiem. Esmu «ierindas» iedzīvotājs, un man maz interesē šā pasākuma saskaņošana ar pilsētas pašvaldības iestādēm. Nepieciešamo dokumentu savlaicīga noformēšana un līgumu slēgšana ietilpst viņu darba kompetencē.
Šoreiz visi jelgavnieki ir iekustināti un satraukti. Daļa pilsētas iedzīvotāju, it īpaši jaunākā gada gājuma, ir patīkami ieinteresēti par iespējām skatīt visas šīs raibās atrakcijas.
Vienai daļai iedzīvotāju šajās dienās gan jāpiecieš drūzma un palielināts troksnis pilsētas centrā. Bet, ja salīdzinām neērtības ar pozitīvām emocijām, ko radījuši karuseļi, tad varam priecāties, ka Jelgavas diezgan vienmuļajā ikdienas ritumā Darba svētkus sagaidīsim ar neparastām atrakcijām, kas kļuvušas par notikumu mūsu pilsētā.
Stāvēju vakar pilsētas centrā un vēroju notiekošo. Tāda mēroga atrakciju komplekss Jelgavā uzstādīts pirmoreiz. Viss griežas, ņirb daudzkrāsainā spuldžu gaismā. Ļaužu murdoņu pārspēj daudzie skaļruņi, kas saplūst daudzbalsīgā kakofonijā. Te sanākušas visas paaudzes – gan jaunieši, gan vecmāmiņas ar mazbērniem. nejūt ne tautību, ne slāņu atšķirības. Vērojot centrā sanākušo priecīgi satrauktās sejas, labvēlīgi brīvo atmosfēru, varam secināt, ka arī šāds «tingeltangels» var kalpot dažādu iedzīvotāju savstarpējai integrācijai.
Un labi vien ir, ka gaidāmajās brīvdienās ļaudīm būs kur pulcēties un izjust kādu pārmaiņu pelēcīgajā ikdienā.
Paies šīs trokšņainās dienas, un mūsu pilsētā būs atkal tāpat, kā Aleksandrs Čaks jau savulaik teicis par Jelgavu: «..visur klusums, un tik klusu, ka pat kauns ir nospiest blusu».
