Ne tikai par velosipēdistu ērtībām, bet vēl lielākā mērā par vides pieejamību cilvēkiem ar redzes un kustību traucējumiem domāts, izbūvējot ietves rekonstruējamajā Raiņa ielā. Tā kā normatīvi neliek izvēlēties speciālus bruģakmeņus, pašvaldības iniciatīvu slavē nevalstiskās organizācijas.
Raiņa ielas rekonstrukcijas darbi, kas jāpabeidz vien līdz nākamā gada 15. augustam, vēl nav pat pusē, bet pie krustojuma ar Pulkveža O.Kalpaka ielu ietvēs jau tiek klāts bruģakmens, kādu jelgavnieki nav redzējuši citās sakārtotajās ielās. Ar metāla lodīšu strūkluKā skaidro aģentūras «Pilsētsaimniecība» vecākā projektu vadītāja Daina Done, lai nodrošinātu vides pieejamību, Raiņa ielā krustojumos ietves būs vienā līmenī ar brauktuvi, lai gājēji neizjustu segumu augstuma atšķirības. Uz ietvēm paredzētas tā sauktās vadlīnijas cilvēkiem ar redzes traucējumiem, ieklājot gaišāka rievota bruģa joslu. Savukārt pie krustojumiem būs dzeltena bruģa laukumiņi ar apļveida izciļņiem, kas brīdina par ietves beigām un brauktuves sākumu. Visa ieklātā bruģakmens virsma speciāli apstrādāta ar metāla lodīšu strūklu, lai tas būtu mazāk slidens. Savukārt apgaismes un ceļa zīmju stabi tiks marķēti ar dzeltenu atstarojošu materiālu, bet luksofori būs aprīkoti ar skaņu signāliem, kas brīdina par zaļās un sarkanās gaismas maiņu. «Luksoforus varēs ieslēgt ar īpašu tam paredzētu pogu, uz kuras būs piktogrammas ar precīzu informāciju par braucamās daļas joslu skaitu,» informē D.Done. Atšķirībā no nule atklātās Dobeles šosejas, kur ietvju platums ir divarpus metru, Raiņa ielā ietves ir no 2,6 līdz 3,85 metriem platas, tādēļ ielas labajā pusē posmā no Sarmas līdz Katoļu ielai un no Akadēmijas līdz Elektrības ielai ar sarkanu bruģi būs izdalīts veloceliņš. Sarkanā josla gan tiks pārtraukta pirms krustojumiem, lai pievērstu riteņbraucēju uzmanību citiem satiksmes dalībniekiem. Ļauj izvairīties no šķēršļiemJau vairākus gadus vadlīnijas tiek izbūvētas visās atjaunotajās Liepājas ielās, un pilsētas Neredzīgo biedrības vadītājs Māris Ceirulis nešauboties saka – tas ir ieguvums ne vien 500 organizācijas biedriem, bet arī tūkstošiem pensionāru, kam mūža nogalē pasliktinās redze. «Vadlīniju baltais cements kontrastē ar pelēko bruģi, bet izciļņi vada cilvēku, apvedot ap šķēršļiem – apgaismes stabiem, kokiem, gružkastēm,» stāsta M.Ceirulis. Ejot pa vadlīniju, ar pēdu var sajust «grubuli», bet pie pārejas ir «pumpiņas» uz augšu, kas brīdina par seguma līmeņu maiņu vai krustojumu. «Nav vairs tā spriedze un čamdīšanās, turklāt daudzi neņem līdzi balto spieķi, jo kaunas,» skaidro biedrības vadītājs. Jelgavu ierindo starp līderiemIetvju marķēšana ar vadlīnijām kā unikāls risinājums izmantota daudzviet pasaulē, bet Latvijā aiz Liepājas kā atsaucīgākās pašvaldības M.Ceirulis min Jelgavu un Aizputi. Arī Rīgas speciālisti pie liepājniekiem bijuši pieredzes apmaiņā, jo tādus jaunumus grib ieviest Krasta ielā, bet vakar interesi izrādījuši Ventspils pārstāvji. Cilvēkus ar redzes traucējumiem saprotot arī Labklājības, Izglītības un citas ministrijas, kas izstrādājušas lēmumprojektu, kurš paredz jaunajās ielās būvēt ietves, pielāgojot tās cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Patlaban tādas ietves esot tikai pašvaldību labā griba.
