«Man bija sarežģīti apstākļi ģimenē. Nemaz nezināju, ka te ir tāds centrs. Paziņas atveda, par ko esmu ļoti pateicīga. Te ir kā mājās. Miers, iespējas bērnam rotaļāties, apmeklēt dārziņu,» stāsta Natālija, kura kopā ar savu atvasīti otru nedēļu mitinās ģimeņu krīzes centrā Elejā. Tas par 14 tūkstošiem latu tapis ES līdzfinansētās programmas «Leader» projekta laikā un lielākoties pulcē māmiņas ar bērniem, kas cietušas no fiziskas un emocionālas vardarbības.
Projektu «Vecāku mīlestība mazai dvēselītei» sadarbībā ar Jelgavas novada pašvaldību un Elejas pagasta pārvaldi īstenojusi biedrība «Agape». Tās valdes priekšsēdētāja Solveiga Alksne, kas vienlaikus strādā Jelgavas novada bāriņtiesā, stāsta, ka ideja tapusi, saskaroties ar dažādām krīzes situācijām. «Problēmas bieži ir nepilngadīgām māmiņām, kuras nereti pat tiek izdzītas no mājām. Tāpēc radās doma izveidot vietu, kur viņas varētu palikt kopā ar bērniņu un mēģināt atrast kontaktu ar savu ģimeni,» teic projekta autore.Ierodas arī no citām pašvaldībāmKrīzes centrs, kas atrodas Elejas Bērnu un ģimeņu atbalsta centra paspārnē, darbību oficiāli sāka maijā. Pirmās krīzē nonākušās māmiņas ar mazuļiem uzņemtas agrāk. Bērnu un ģimeņu atbalsta centrs tām atvēlējis izremontētas telpas, kas iepriekš kalpojušas viesu uzņemšanai. Par projekta līdzekļiem iegādātas mēbeles, virtuves iekārta, sadzīves tehnika, trauki, rotaļlietas, gultasveļa, slīdkalniņš un plaša, no ekoloģiskiem materiāliem izgatavota sētiņa. Vienlaikus centrā ne ilgāk par pusgadu iespējams palikt desmit cilvēkiem. Patlaban tur patvērumu radušas trīs māmiņas un pieci pirmsskolas vecuma mazuļi. Viņu uzturēšanās izdevumus sedz Jelgavas novada pašvaldība. Par attiecīgu samaksu centrā var patverties arī citu pašvaldību iedzīvotāji. Piemēram, Linda jūlijā, kad kritiski sarežģījušās attiecības ar meitiņas tēvu, ieradusies no Dobeles. Atstāj bērnusElejas Bērnu un ģimeņu atbalsta centra vadītāja Nellija Veinberga, kas darbojas arī biedrībā «Agape», teic, ka krīzē nonākušo sieviešu dzīves stāsti ir dažādi. Lielākoties gan māmiņas piedzīvojušas fizisku vardarbību. Reiz kāda Jelgavas novada iedzīvotāja mātes cerībās atrasta Rīgā uz ielas un pēc bērniņa piedzimšanas atvesta uz Eleju. Savukārt viena mamma ar astoņiem bērniem krīzes centrā uzturējās, kamēr sociālais dienests remontēja viņu dzīvokli.«Parasti krīzes situācijas izdodas atrisināt. Ar sievietēm daudz strādā sociālā rehabilitētāja Unija Cīrule un citi speciālisti. Viņi palīdz, stāsta, kontrolē. Īpaši gados jaunas māmiņas, kurām jāapgūst dzīvē nepieciešamais. Tāpēc uzskatu, ka šis ir ļoti veiksmīgs projekts. Kā pietura, kur apstāties un pārdomāt savu dzīvi,» atzīst N.Veinberga, piebilstot, ka gadās arī neveiksmes. Piemēram, par spīti ieguldītajam darbam, kāda māmiņa atstājusi centrā savus divus bērnus, par kuru likteni nu lems atbildīgās institūcijas. Tam, ka ne viss centra darbībā iet gludi, atzīst arī S.Alksne. Viņa min, ka bijušas sievietes, kas centra iespējas gribējušas izmantot, lai gan viņām tās nepienāktos, tāpēc katrs pretendents tiek rūpīgi izvērtēts. Tomēr šādas vietas vajadzētu tikai paplašināt. «Projekts pilnībā sasniedzis savu mērķi. Cits jautājums, cik šiem cilvēkiem projekta ietvaros var palīdzēt,» teic S.Alksne.Krīzē nonākušas māmiņas ar bērniem palīdzību var rast arī Jelgavā. Kopš pērnā gada augusta trīs mēnešus iespējams uzturēties pilsētas Bērnu sociālās aprūpes centrā, stāsta iestādes vadītājas vietniece Ina Ivanova. Pakalpojums galvenokārt paredzēts pilsētas iedzīvotājiem, taču to par samaksu var izmantot arī citas pašvaldības.
