Septītās dienas adventisti visaugstāk vērtē Jēzu Kristu, ievēro sabatu un netic mūžīgām elles mokām.
Sestdienas rīts. Pēc saspringtās darba nedēļas cilvēki steidz savās brīvdienu darīšanās. Dodas iepirkties, kārto māju, kopj dārzu, vāc ražu vai vienkārši guļ dīvānā pie televizora. Tomēr sadzīves rūpēm šajā dienā visi nenododas. Kādā sestdienā arī es pievienojos aptuveni 50 ticīgajiem, kuri tieši šo dienu nedēļā uzskata par vienīgo īsto kalpošanai Dievam un sadraudzībai ar cilvēkiem.1934. gadā celtajā dievnamā Svētes ielā pretim LLU Ekonomikas fakultātei pulcējas septītās dienas adventisti. Vecākas sievas, kādi vīri, jaunas ģimenes ar maziem bērniem, spilgti pusaudži. Baznīcas soli, aila, katedra uz paaugstinājuma, kā arī dievkalpojuma kārtība – Dieva pagodināšana, svētruna un lūgšanas – īpaši neatšķiras no tās formas, kādā dievkalpošanu «ietērpuši» baptisti, Vasarsvētku ticīgie un citas protestantu grupas. Adventisti gājuši arī laikam līdzi. Mācītājs Zigurds Kukulītis kancelē kāpj ar portatīvo datoru, kurā izveidota krāsaina svētrunas prezentācija. Tās saturs citu konfesiju kristiešiem, visticamāk, būs saprotams. Mācītājs jautā, vai esam gatavi atbildēt, kad uzrunā Kungs. Uzmanīgu dara vien piemēru virknējums. Līdzās Bībeles varoņiem Jonam, Jeremijam un Mozum tiek minēta un no kādiem rakstiem citēta arī Elena Vaita. Viņai adventistu draudzē bijusi būtiska nozīme dažādu ideju un uzskatu apvienošanā vienā sistēmā. Kas tai vēl raksturīgs, jautāju Z.Kukulītim.– Ko nozīmē jūsu draudzes nosaukums?Tas sastāv no divām daļām. Septītā diena, jo pamatojamies uz to, ka Dievs sešās dienās radīja debesis, zemi un visu, kas uz tās atrodas, bet septītajā dienā dusēja. Protams, Dievam nebija vajadzīga atpūta, jo Viņš nenogurst. Šo dienu Viņš iecēlis, lai cilvēki varētu atpūsties. Tam nav tikai reliģiska, bet arī praktiska nozīme, jo nepieciešams atgūt darba nedēļas laikā iztērēto enerģiju.Draudzes nosaukuma otrā daļa «Adventus» nozīmē «gaidīšana». Mēs gaidām Kristus otro atnākšanu, un šajā ziņā neatšķiramies no jebkuras kristīgās konfesijas.– Kāpēc tad šī diena ir sestdiena?Latvijā esam pieraduši teikt, ka sestdiena ir nedēļas sestā diena, bet, piemēram, ebreju tauta kopš Kristus laikiem nav mainījusi savu ciklu, kurā svētdiena ir nedēļas pirmā diena, bet sestdiena – sabats. Arī rietumu pasaulē nedēļa sākas ar svētdienu.– Šīs pārliecības dēļ jums savulaik bijušas lielas problēmas.Dzīvē katram bijuši savi piedzīvojumi, kuros atrodam, ka, paļaujoties uz Dievu, viss atrisinās. Ja ievērojam Dieva dotos likumus, Viņš mūs svētī. Padomju laikā, kad strādāju savā specialitātē, partijas sekretārs skaitīja, kad būs trešā reize, kad sestdienā neieradīšos darbā, lai mani ar pantu atlaistu. Viss sakārtojās tā, ka dabūju citu darbu ar divreiz lielāku atalgojumu, un vadītājs teica: «Vari nostrādāt citā laikā. Galvenais, ka brigāde ir nodrošināta ar detaļām!»– Kā sabats izpaužas jūsu ticībā?Adventistu draudze zināmā mērā ir saistīta ar tiem pašiem bībeliskajiem pamatiem, kas ir ebrejiem. Arī mēs cienām Dieva dotos norādījumus un cenšamies, lai sabats mums būtu brīvs no jebkādiem darbiem un pienākumiem. Protams, izņemot reliģiskos. Tā ir sadraudzības diena ar Dievu un cilvēkiem. Iespēja satikties, dalīties atziņās, apmeklēt slimos.– Un kā ar Saeimas vēlēšanām?Tikai pēc saules rieta.– Kā uztverat dalību valsts un sabiedriskajā dzīvē, politiskajās norisēs?Praviešu grāmatās sacīts meklēt tās pilsētas labklājību, kurā Dievs devis dzīvot. Latvijā tas sastopams mazāk, bet ārzemēs adventisti ir arī lielu pilsētu mēri, ministri. Katrs kalpo sabiedrībai ar to dāvanu, ka Dievs devis.– Kas veido jūsu teoloģiju? Dievkalpojumā dzirdēju pieminam Elenu Vaitu.Pamatu saskatām Bībelē. Dievs devis praviešus, apustuļus, kuri mums sniedz Viņa vārdu. Elenai Dievs deva atklāsmes par draudzei svarīgiem jautājumiem. Viņa pārbaudīja, vai vēsts saskan ar Bībeli, un praktiski tā arī saskan. Mūsu draudzes nostāja visas pasaules mērogā ir tā, ka pamatojamies uz Bībeli, bet Vaitas raksti ir kā paskaidrojoši. Pati par sevi viņa teikusi – ja cilvēki pētītu Bībeli, kā Dievs to ir domājis, viņas raksti nebūtu vajadzīgi. Cilvēkiem bieži pietrūkst laika un vēlēšanās iedziļināties pravietojumos, kas doti Bībelē.– Kāds dzīvesveids tiek sagaidīts no ticīgajiem? Dzirdēts, ka jūs neēdat gaļu, nesvinat dzimšanas dienas…Sākotnējā uztura norma bija veģetāra. Pēc lielajiem plūdiem Dievs ļāva uzturā lietot šķīstos dzīvniekus, par kuriem minēts 3. Mozus grāmatā. Tos, kuri atgremo un ir ar šķeltiem nagiem, kā arī zivis, kurām ir zvīņas un spuras. Šī pārtika ir cilvēka organismam atbilstoša, ko var viegli uzņemt un pārstrādāt. Lietojam piena produktus, atļautās zivis un gaļu, bet, ja varam izvēlēties, labāk pieturamies pie veģetārā dzīvesveida. Citus, kam atšķirīgs viedoklis, šajā ziņā nenosodām. Esam strikti pret alkoholu un tabaku, bet dzimšanas dienas svinam. Tā ir sadraudzības iespēja. Šajā jautājumā ir viens princips – vai tur, kur mani aicina piedalīties, būs arī Jēzus Kristus! Septītās dienas adventisti Uzsver sabata svinēšanu un Kristus drīzu atkalatnākšanu, kad notiks visu mirušo taisnīgo cilvēku augšāmcelšanās. Netaisnīgie nevis uz mūžīgiem laikiem nonāks ellē, bet tiks iznīcināti. Akcentējot Bībeles mācību par cilvēku kā Dieva templi, adventisti sludina veselīgu dzīvesveidu. Draudzes pirmsākumi meklējami 19. gadsimtā ASV. Pirmā adventistu draudze Latvijā dibināta 1896. gadā. Draudžu locekļu skaits pasaulē sasniedz aptuveni 18 miljonu, Latvijā – četrus tūkstošus. Draudzes apvienotas savienībās (Latvijā to vada bīskaps Viesturs Reķis), ūnijās un divīzijās. Starptautiskā līmenī augstākā autoritāte pieder ģenerālkonferencei. Septītās dienas adventistiem izveidota plaša protestantu izglītības sistēma. Attīstības un palīdzības aģentūra «Adra» īsteno dažādas palīdzības programmas trūkumcietējiem un dabas katastrofu upuriem.No Latvijas Bībeles biedrības «Reliģiju enciklopēdijas»
