Pēc nu jau tradicionālās taupības vasarā pašvaldība rudenī pamazām palielina ieslēgto laternu skaitu Jelgavas ielās, kā arī ieslēdz tās agrāk un izslēdz vēlāk. Reaģējot uz jelgavnieku sūkstīšanos par pārlieku tumšām ielām, aģentūra «Pilsētsaimniecība» laternas sākusi slēgt par divarpus stundām agrāk.
Aspazijas un Asteru ielas iedzīvotāji «Ziņām» pauž neapmierinātību ar ielu apgaismojuma ieslēgšanas un izslēgšanas laiku. Vakaros ielā mākslīgā gaisma parādoties tikai tad, kad pavisam tumšs, bet no rīta jau sešos laternas nedeg, lai gan saule vēl nav aususi. Pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» elektrotīklu inženieris Andrejs Bobikins skaidro, ka Asteru un Aspazijas ielā apgaismojums netiek vadīts attālināti, bet gan manuāli regulēts aptuveni reizi desmit dienās. No 14. septembra līdz pat pagājušajai piektdienai, kad sūdzējās pilsētnieki, ielu apgaismojums tur ieslēgts tikai pulksten 22 vakarā, bet izslēgts jau sešos rītā. Kopš nedēļas nogales laternas iededz jau pulksten 19.30, bet izslēdz septiņos no rīta. Aģentūras direktors Andrejs Baļčūns teic, ka uz ielu apgaismojumu tiek taupīts arī rudens sezonā, laternu ieslēgšanas un izslēgšanas laiku samazinot par desmit minūtēm un atslēdzot daļu gaismekļu. Ziemā gan lampas visur būšot gaišas līdz ar tumsu un izdzisīšot saullēktā, taču pilsētniekiem jārēķinās, ka daļa gaismekļu, kur to ļauj tehniskā specifikācija, tiks atslēgta.Kopš gada sākuma astoņos mēnešos pašvaldība iztērējusi ap 60 procentu no 194,75 tūkstošiem latu, kas paredzēti ielu apgaismojuma elektroenerģijas tēriņu segšanai, piebilst A.Baļčūns. Kā «Ziņas» vēstīja gada sākumā, līdz ar kompānijas «Latvenergo» lēmumu paaugstināt elektrības tarifus pašvaldībai nācās vairāk domāt par tās taupīšanu. «Pilsētsaimniecība» toreiz skaidroja, ka no 1. marta līdz 30. oktobrim darbosies samazināts ielu apgaismojuma darba grafiks, kas nozīmē – ierasto 3948 stundu vietā pilsētas ielas izgaismos tikai 3610 stundu. Pavisam bez gaismas nācās dzīvot no 1. jūnija līdz 31. jūlijam, kad vairumā ielu to atslēdza pulksten divos naktī. Pērn vislielākās elektrības izmaksas pilsētas infrastruktūras objektos veidoja ielu apgaismojuma uzturēšana – 6100 gaismekļu gada laikā «noēduši» 190,2 tūkstošus latu, lai gan jau tad īstenoti lieli apgaismojuma taupības pasākumi.
