Iespējams, pirms nepilna gada atklātā un tūristu jau iecienītā Sv.Trīsvienības baznīcas torņa dēļ Jelgavā šosezon paviesojušies vairāk cilvēku nekā pērn. Taču joprojām ir muzeji, kuros pat karstākajos tūrisma sezonas mēnešos iegriežas vien daži desmiti viesu, tāpat nav izdevies panākt, lai šurp brauktu ārzemnieki un lai tūristi Jelgavā pavadītu vairāk nekā vienu dienu.
Elīna Jegorova, Bauskas ceļojumu aģentūras «Eltur» vadītāja:Pēdējos gados saviem iedzīvotājiem vairākkārt esam piedāvājuši braucienus uz Jelgavu, taču cilvēkos neizdodas lauzt domu, ka «tur jau nav nekā skatīšanās vērta». Daudzi baušķenieki vismaz reizi mēnesī paši brauc uz Jelgavu, visbiežāk gan iepirkties. Vairums no tiem, kas interesējas par tūrismu, zina, ka Jelgavā ir pils – hercoga rezidence –, bet daudz vairāk cilvēki nezina. Dažkārt caur Jelgavu ar pieturām šajā pilsētā organizējam braucienus uz tālākiem galamērķiem, piemēram, Džūksti vai Dobeli. Tad piestājam kazu saimniecībā «Līcīši» Ozolnieku novadā, pēdējā laikā arī apmeklējam atjaunoto baznīcas torni. Domāju, ka galvenā problēma ir reklāmu trūkums. Ja es nebūtu šajā nozarē, kā Bauskas novada iedzīvotāja par tūrisma piedāvājumu Jelgavā neko daudz nezinātu. Varbūt jelgavniekiem sevi vairāk jāreklamē. Par torni tagad Bauskā zina visi, jo reklāma aiziet no mutes mutē. Tā arī ir visiedarbīgākā – ja kāds ko labu redzējis, stāsta citiem. Tomēr cilvēkos aizvien valda doma – «nu kas tad tajā Jelgavā ko redzēt!» Lai to mainītu, varbūt pat jāorganizē kādi bezmaksas braucieni ar tūrisma objektu apskati. Ilmārs Drīliņš, dizainers, galerijas «Suņa taka» īpašnieks:Tūrisma attīstība Jelgavā ir sākuma stadijā, bet tā ir strauja. Līdz šim saistībā ar Jelgavas viesiem tika domāts par viena divu pasākumu piedāvājumu (piemēram, aicinot uz ikgadējiem ledus vai smilšu skulptūru festivāliem), bet tagad jūtam, ka tiek domāts un strādāts, lai tūristus rosinātu pilsētu apskatīt pilnvērtīgāk. Šķiet, ka nav tik svarīgi, cik pie mums atbrauc, bet gan – ko viesiem var piedāvāt redzēt un baudīt. Jau trešo gadu strādājam vecpilsētā. Ierodas ekskursanti arī no ārzemēm, pie Dobeles vārtiem fotografēties nāk jaunieši. Ekskursanti, kuri apmeklē Jelgavas vecpilsētu, nav garāmskrējēji. Viņus interesē ne tikai tradicionālās vērtības – arhitektūras objekti, muzeji. Dažiem ir dziļāka interese par veco Jelgavu. Tajā pašā laikā jāsaprot, ka servisa piedāvājums Jelgavas vecpilsētā nav tajā līmenī, ko parasti saprot ar vecpilsētu. Vajadzētu nākt kopā gan uzņēmējiem, gan pašvaldībai, gan kultūras darbiniekiem, lai padarītu šo pilsētas daļu līdzvērtīgu Sv.Trīsvienības baznīcas tornim, pilij un citiem tūrisma objektiem pilsētā. Ādu fabrikas smaka, uzbāzīgās autoservisa reklāmas nerada sajūtu, ka atrodamies vecpilsētā. Domāju, vecpilsētā varētu pulcēties kolekcionāri, atrasties, piemēram, veco grāmatu tirdziņš. Inese Šīrava, Tūrisma attīstības valsts aģentūras eksperte:To vislabāk būtu vērtēt pēc statistikas par tūristu plūsmu Jelgavā, taču mūsu rīcībā tādu datu nav. Bet, runājot par tendencēm Latvijā, nav noslēpums, ka vairums jeb aptuveni 80 procentu no ārvalstu tūristiem izvēlas palikt Rīgā. Kad tā apskatīta, viņi grib redzēt, kas vēl ir Latvijā. Tādā ziņā Jelgava ir ērtā pozīcijā, jo atrodas tuvu Rīgai. Tomēr līdz šim tūristiem vairāk informācijas bijis par Jūrmalu un Siguldu, un Jelgava ir tikai īss pieturas punkts ceļā uz Tērveti vai kādu citu vietu Zemgalē. Pēdējā laikā Jelgava iet pareizā virzienā. Liela loma ir no jauna atvērtajiem objektiem, piemēram, baznīcas tornim. Aktivizējies arī tūrisma centrs, kas informāciju par apskates un pakalpojumu saņemšanas vietām dod aģentūrām, aicinot Jelgavu iekļaut maršrutu piedāvājumos. Jelgava varētu vairāk izmantot savu industriālās pilsētas statusu. Kāpēc gan mašīnu ražotnes nevarētu būt par interesantu apskates objektu? Tas Jelgavai pat piestāvētu. Tomēr jāatzīst arī, ka Jelgava nekad nebūs tūrisma centrs vai ekskursantu galamērķis, kāds ir Sigulda, kur tūrisms ir galvenais pakalpojums.
