Ģimenes ārstam akūti saslimušu cilvēku būtu jāspēj izmeklēt tajā pašā dienā vai sliktākajā gadījumā – nākamajā.Veidojot jauno valdību, Latvijas iedzīvotājiem jāpiedāvā saprātīgas, pragmatiskas un skaidras veselības aprūpes programmas par to, kas sagaidāms nākamajos gados. Pirms vēlēšanām, internetā skatoties partiju diskusijas, pārņēma nesapratne, jo, kā savulaik teica mana vecmāmiņa, cilvēki (ar retiem izņēmumiem) tikai vāvuļo, bet nespēj piedāvāt neko, ko varētu nosaukt par reālu un realizējamu veselības aprūpes uzlabošanas plānu. Arī nevienā no partiju programmām nekas vairāk par vispārējiem solījumiem nebija atrodams.Tāpēc trijos rakstos izklāstīšu sešas Latvijas medicīnas aprūpes problēmas un piedāvāšu risinājumus, kādi jau ļoti drīz būtu nepieciešami.Veselības profilakseVeselīga dzīvesveida popularizēšanā jāiegulda vairāk naudas. Kāpēc? Pēc ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas «Health Data» datiem, Latvija starp 32 attīstītajām valstīm dala pirmo vietu ar Grieķiju vīriešu smēķētāju ziņā. Latvijā smēķē 46 procenti vīriešu, bet, piemēram, Zviedrijā – 17. Arī piecpadsmitgadīgo pusaudžu grupā Latvijā ieņem otro vietu – smēķē 30 procentu jauno vīriešu, savukārt Zviedrijā un Portugālē – 9. Aptaukošanās ziņā Latvijas sievietes ieņem trešo vietu (21 procents) uzreiz pēc Anglijas un Īrijas, salīdzinājumam – Šveicē un Itālijā šādu sieviešu ir 9 procenti. No pētījumiem ir skaidrs, ka smēķētāji dzīvo vidēji par 10 – 15 gadiem īsāku dzīvi un ka Latvijā no smēķēšanas vien katru gadu mirst 3000 – 5000 iedzīvotāju.Lai šos rādītājus fundamentāli uzlabotu, veselības profilaksē jāiegulda būtiski līdzekļi. Treknajos gados tam veltījām 1,6 procentus veselības budžeta, tagad daudz mazāk. Atkal salīdzinājumam – Igaunija veselības profilaksē iegulda 2,8, Slovēnija – 3,9 un Somija – 5,7 procentus.Veselības aprūpes politikas veidotājiem, strādājot kopā ar bērnu vecākiem, bērnudārziem un skolām, jāizstrādā ilglaicīgas programmas veselības uzturēšanā gan ar uzturu, gan sportojot, gan mācot izvairīties no kaitīgiem ieradumiem. Šīs programmas jāsāk pēc iespējas ātrāk un agrākā vecumā, mērot klašu piedalīšanos tajos. Piemēram, mērot ar pedometru, cik soļu katrs klasē nostaigājis mēnesī. Savukārt labāko klasi var apbalvot ar kaut ko, kas bērnus varētu aizraut piedalīties šajā «veselības spēlē». Bērniem arī jāsaņem visas nepieciešamās vakcīnas, lai tie nemirtu no viegli novēršamām infekciju slimībām. Toties nabadzīgajiem vecākiem pabalstus nedrīkstētu maksāt «tāpat vien», bet, līdzīgi kā Brazīlijā, tie būtu jāizmaksā tikai tad, ja bērns aizvests pie ārsta un regulāri apmeklējis skolu.Ambulatorā aprūpeVisas partijas atbalstījušas pašreizējā veselības ministra Jura Bārzdiņa (ZZS) iesākto darbu, vairāk naudas novirzot ambulatorajai aprūpei. Tas ir pareizs solis laikā, kad kopējais veselības budžets samazināts no 569 miljoniem latu 2008. gadā līdz 492 miljoniem latu šogad. Ambulatorajai aprūpei Latvija tērēja tikai 25 procentus no kopējā budžeta, kamēr tādās valstīs kā Zviedrija un Portugāle attiecīgi 41 un 46 procentus. Ministrija kopā ar ārstiem veiksmīgi izstrādājusi kvalitātes kritērijus ģimenes ārstiem, taču tikai neliels skaits tos ir akceptējuši, un būtu jāturpina stimulēt šo procesu.Ģimenes ārstam akūti saslimušu cilvēku būtu jāspēj izmeklēt tajā pašā dienā vai sliktākajā gadījumā – nākamajā (protams, par to saņemot papildu atlīdzību). Austrālijā tas iespējams 62 procentos gadījumu, Holandē – 70 procentos. Šajās valstīs ir arī lielākais iedzīvotāju skaits, kas divu gadu laikā nav apmeklējuši neatliekamās palīdzības nodaļu, attiecīgi 79 un 82 procenti.No pētījumiem ir skaidrs, ka 20 procentu slimāko valsts iedzīvotāju iztērē līdz pat 85 procentiem no valstu veselības budžetiem. Lai veicinātu tieši šo pacientu aprūpes kvalitāti un līdz ar to arī nenonākšanu slimnīcā, gan ģimenes, gan ambulatoro speciālistu praksēm būtu jāstrādā sinhronizētāk un jākomunicē veiksmīgāk, lai pārliecinātos, ka medikamenti tiek lietoti regulāri un pēc plāna un ka pacients tiek regulāri apsekots. Šim būtu jābūt vienam no būtiskākajiem ģimenes un ambulatoro ārstu kvalitātes mērīšanas kritērijiem,Pie slimnīcām būtiski jāpaplašina ambulatorās aprūpes iespējas, ieviešot principu, ka nauda seko pacientam. Tur pacients varētu turpināt saņemt specializētu aprūpi pie tā paša ārsta, pie kura ārstējies slimnīcā. Komunikācijā ārstu starpā, kā arī starp ārstiem un pacientiem ir kritiski svarīgi ieviest e-medicīnu. Bez tās kvalitatīva veselības aprūpe un uzskaite ir neiespējama, taču pacientu un ārstu komunikācija, šādu sistēmu ieviešot, būtiski uzlabojas. To parādījusi Jaunzēlandes un Holandes pieredze.
