Lai arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pedagogu arodbiedrības aplēses par ievērojamu finansējuma samazinājumu izglītībai dēvē par nepatiesām, tomēr skolēnu skaita sarukums būs jūtams dažu skolotāju maciņos. Paredzams, ka Jelgavā un Ozolnieku novadā samaksa par vienu likmi līdz šā gada decembrim paliek nemainīga. Taču dažās Jelgavas novada skolās finansējums sarucis līdz minimālajiem aptuveni 250 latiem par 21 stundu nedēļā.
«Nenoteiktība ir ļoti nepatīkama. Līdz 1. septembrim mums ministrijai vajadzēja iesniegt visus datus, bet viņi paši mēnesi netiek galā ar aprēķiniem,» par radušos situāciju saistībā ar mērķdotāciju pedagogu atalgojumam sarūgtināta Elejas vidusskolas direktore Sarmīte Balode. Finansējums septembra algām gan saņemts, un tā aprēķināšanas kārtība, kā solīja IZM, nav mainījusies. Taču pašvaldībām pārskaitīta tikai ceturtā daļa no mērķdotācijas apmēra šā gada pēdējiem četriem mēnešiem. Tāpēc pedagogi cer, ka šodienas valdības sēde nenesīs nepatīkamus pārsteigumus, par ko bažījas Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, un samaksa par likmi, kā arī summa, kas seko vienam skolēnam (678 latu mācību gadā), pēkšņi nemainīsies.Ieguvējas ir lielās skolasElejas vidusskolas direktore atklāj, ka salīdzinoši lielā skolēnu skaita dēļ (izglītības iestādē un tās filiālē Lielplatonē šajā mācību gadā zinības apgūst 356 audzēkņi) skola pedagogiem var atļauties maksāt vairāk nekā 250 latu par slodzi. Rēķinot kopā kontaktstundas klasē un stundas, kas pienākas par klases audzināšanu, rakstu darbu labošanu, gatavošanos un konsultācijām, daudziem pedagogiem sanāk vairāk nekā 21 stunda nedēļā. Līdz ar to viņu atalgojums ir lielāks. S.Balode min, ka vidējā alga Elejas vidusskolā ir 450 latu pirms nodokļu nomaksas, taču ir arī tādi pedagogi, kuriem nesanāk pat slodze. Turklāt samaksa par rakstu darbu labošanu un citiem papilddarbiem ir neadekvāti maza. Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā, kur par gatavošanos stundām slodzei nāk klāt divas stundas, aprēķinājuši, ka faktiski tiek apmaksāts tikai piecu minūšu darbs.Grūtāk ar finansējumu klājas skolām ar nelielu skolēnu skaitu. Piemēram, Sesavas pamatskolas pedagogiem, kuri šajā mācību gadā izglīto 118 audzēkņu, samaksa par vienu likmi sarukusi līdz minimālajiem 245 – 255 latiem atkarībā no darba stāža. Pērn atalgojums bijis par aptuveni desmit latiem par likmi lielāks. Direktors Andris Stašāns to skaidro ar skolēnu skaita samazināšanos. Šajā mācību gadā tas sarucis par sešiem audzēkņiem. Jelgavas novada pašvaldība gan pieļauj, ka varētu palielināt minimālo likmi no 250 līdz 260 latiem. Izglītojamo skaits novadā samazinājies par 144 skolēniem.Jelgavā situācija stabilaSkolēnu skaita svārstības gan nav ietekmējušas samaksu par darba likmi pilsētā, kas tiek aprēķināta pēc vienas metodes. Noteikts, ka Jelgavas vispārizglītojošo skolu pedagogi saņem no 305 līdz 315 latiem par 21 stundu nedēļā. «Patlaban jūtamies stabili, un esošais finansējums ļauj mums nodrošināt pedagogiem algas,» atzīst pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza. Lai arī skolēnu skaits vecākajās klasēs ir nedaudz samazinājies, jaunākajās, īpaši 1. – 3. klasēs, audzēkņu ir vairāk. Kopā ar piecus un sešus gadus vecajiem bērniem, kuri izglītojas skolās, pilsētā zinības apgūst vairāk nekā 7100 skolēnu.Klāt aptuveni trīs tūkstoši latu«Uz slikto pusi šajā mācību gadā vismaz nav gājis,» gandarīts Ozolnieku novada izglītības speciālists Uldis Gāle. Mērķdotācijā pedagogi saņēmuši pat par aptuveni trīs tūkstošiem latu lielāku summu, jo vairākas novada skolas sākušas īstenot profesionālas ievirzes izglītības programmas. Tas gan nenozīmē, ka tamdēļ varētu paaugstināt samaksu par likmi. Skolotājiem, kuri strādā šajās programmās, būs lielāks stundu skaits, skaidro U.Gāle, atklādams, ka vairāk nekā 255 latus par slodzi (295 – 305 latus) saņem vienīgi skaitliski lielās (456 audzēkņi) Ozolnieku vidusskolas pedagogi. Teteles, Garozas un Salgales pamatskolas iztiekot ar savu budžetu. Pašvaldība vien piemaksājot, lai pāris mazajās skolās nodrošinātu direktora vietnieku likmi. Novads piemaksā arī izglītības iestāžu vadītājiem. Ja skolā tiek īstenotas speciālā, bilingvālā vai profesionālas ievirzes programmas, direktors par katru saņem papildu 50 latu mēnesī.
