Gadu desmitiem pa lietus kanalizāciju Driksā turpina ieplūst neattīrīti sadzīves notekūdeņi. Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) profesors Ēriks Tilgalis spriež, ka tā varētu būt pat piektā daļa no kopējā pilsētas sadzīves notekūdeņu daudzuma. Pašvaldības uzņēmuma «Jelgavas ūdens» tehniskais direktors Viktors Juhna domā, ka šis skaitlis ir ievērojami mazāks – zem desmit procentiem. Taču ūdenssaimniekiem trūkstot instrumentu, lai piespiestu sadzīves notekūdeņu kanalizācijai pieslēgties visus namu īpašniekus un tādējādi neattīrīto notekūdeņu daļu samazinātu līdz minimumam.
Pārdesmit vīķīšu, raudiņu un asarīšu pēc stundu garas copes plivinājās makšķernieka Jurija Djubina spainī. Tas apliecināja viņa teikto, ka zivju šajā vietā Driksā ir gana. Tieši pretī viņa mājai Jāņa Čakstes bulvārī 9 un copes vietai upē ieiet lietus kanalizācijas notekūdeņu caurule. Pēc makšķernieka novērojumiem, pa to plūst arī sadzīves notekūdeņi. J.Djubins spriež, ka tādēļ tur neaug meldri un kalmes, bet ziemā izveidojas āliņģis. «Pirms dažiem gadiem notekūdeņi smirdēja, nu vairs ne. Tagad smaka vējainā laikā nāk vienīgi no caurules, kas ieiet Driksā aiz tirgus. Dažreiz logi jātaisa ciet,» piebilst J.Djubins. Upe esot tīrāka, bet ne pilsētas notekūdeņi «Runas par sadzīves notekūdeņu ieplūšanu lietus kanalizācijā man atsauc atmiņā deviņdesmito gadu sākumu, kad Driksa smirdēja un tika dibināts Lielupes fonds. Tomēr LLU izstrādātais projekts par sadzīves notekūdeņu piesārņoto lietus kanalizācijas cauruļu novadīšanu uz pilsētas attīrīšanas ietaisēm tā arī palika neīstenots,» stāsta LLU profesors Ē.Tilgalis. Viņš rāda shēmu, kurā atzīmēti pieci lietusūdens kolektori jeb notekcaurules, kas ieiet Driksā. Ē.Tilgalis atzīst, ka nav nepieciešamas smalkas laboratorijas analīzes, lai konstatētu, ka, piemēram, notekā pie Jāņa Čakstes bulvāra ieplūst sadzīves notekūdeņi. Par to liecinot gan āliņģis ziemā, gan nogulsnes. Profesors uzskata, ka ir jāizpēta, kur pievienota katras konkrētas mājas notekūdeņu sistēma. Citādi lietus kanalizācijas piesārņotājus neatrast. Viņaprāt, problēmu sarežģī apstāklis, ka lietus kanalizācija ir pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» pārziņā, taču par sadzīves kanalizāciju atbild pašvaldības uzņēmums «Jelgavas ūdens». Ē.Tilgalis atzīst, ka, salīdzinot ar padomju laikiem gan Lielupe, gan Driksa kļuvušas tīrākas, taču tas esot tāpēc, ka slēgta cukurfabrika un lauksaimnieki prātīgāk izmanto minerālmēslus. Vainīgos purina, bet sodīt nevarV.Juhna teic, ka sadzīves un lietus notekūdeņu atdalīšana pasaules praksē esot salīdzinoši jauna lieta, kas saistīta ar racionālu enerģijas izmantošanu. Pirmo attīrīšana izmaksā krietni dārgāk, turpretī uz otrajiem enerģiju var ietaupīt. ES līdzfinansētā projekta «Jelgavas ūdensapgādes un kanalizācijas attīstība» pirmajā kārtā, kas tika īstenots pirms pieciem sešiem gadiem, pēc ūdenssaimnieku teiktā, daudz ir paveikts notekūdeņu atdalīšanā. Tas esot izdarīts Tērvetes, Sarmas ielā, Mazajā ceļā un citviet. Uzņēmuma Ražošanas tehniskā nodrošinājuma dienesta vadītāja Inta Buša piebilst, ka problemātiskāki ir individuālās apbūves rajoni. Pēc ūdenssaimnieku aplēsēm, tikai 38 procenti no namu īpašniekiem, kuriem būtu iespēja pieslēgties sadzīves notekūdeņu kanalizācijai (ielā ir ierīkots atsevišķs sadzīves notekūdeņu vads), to ir izmantojuši. «Mēs viņus ķeram un purinām, taču trūkst instrumenta, kas varētu kādu piespiest veikt šo pieslēgumu,» teic I.Buša. Viņa piebilst, ka ir vēl daži sadzīves kanalizācijai nepieslēgtie lielie objekti. Tā, piemēram, Driksā «pa taisno» aiziet Jelgavas tirgus ūdeņi, tāpēc arī nereti šajā vietā upe smird. Smirdoņu un nogulsnes varētu radīt apstāklis, ka lietus kanalizācijas caurules, kurās agrāk ieplūda sadzīves notekūdeņi, gadu desmitiem nav tīrītas. Aģentūras «Pilsētsaimniecība» vadītājs Andrejs Baļčūns atbild, ka Jāņa Čakstes bulvārī no Raiņa līdz Ausekļa ielai tiks veikta gan lietus, gan sadzīves kanalizācijas tīklu rekonstrukcija, kam vajadzētu stāvokli uzlabot.
