Šogad autokrosa trasēs «Divīzijas–1» klasē gan Latvijas, gan Eiropas trasēs gaidāms ne mazums interesantu notikumu.
Šogad autokrosa trasēs «Divīzijas–1» klasē gan Latvijas, gan Eiropas trasēs gaidāms ne mazums interesantu notikumu.
Eiropas čempionātā parādīt savus spēkus iespējams arī jelgavniekam Jānim Kļaviņam, kurš startē «Latvijas naftas» komandā ar nule iegādāto «Audi 100 S2».
Kas un kad tevi pamudināja nodarboties ar autosportu?
– Vislielākie nopelni ir manam tēvam, ka vispār sāku nodarboties ar sportu. Jau no mazām dienām viņš mudināja gan slēpot, gan spēlēt basketbolu un, protams, arī braukt ar mašīnu.
Pievērsties «kartiem» sanāca nejauši – draugi ļāva pabraukt, un man ļoti iepatikās. Toreiz man bija deviņi gadi. Līdz piecpadsmit gadu vecumam par panākumiem nevarēju sūdzēties – biju pat Latvijas čempions un piedalījos PSRS rīkotajās sacensībās.
Vai mamma atbalsta tavu autobraukšanu?
– Mamma uz sacensībām nekad nebrauc, jo ļoti uztraucas, un viņu var saprast. Nekādus protestus gan neizsaka, jo zina, ka diez vai klausīšu.
Kā tu no «kartiem» pārgāji uz autokrosu?
– Esmu cilvēks, kam grūti apstāties pie sasniegtā, turklāt kartingam Latvijā pienāca grūti laiki. Kopā ar tēvu nolēmām, ka varētu braukt krosu, jo tas pašlaik ir viens no lētākajiem tehniskajiem sporta veidiem. Tā 16 gados ar speciālu atļauju sēdos pie «VAZ 2108» stūres. Automašīnu iegādājos no «Šaha». Pirmajās sacensībās dabūju izjust īstas dubļu vannas, bet rezultāts bija labs – ceturtā vieta. Arī braukšana 1600 cm3 klasē kļuva garlaicīga, un meklēju iespēju startēt ar «D–1» klases automašīnu. Starpība starp 1600 cm3 un «D–1» ir ļoti liela, tā ir pavisam cita un neatkārtojama sajūta.
Tā kā tev ir grūti palikt uz vietas, ar ko tu varētu braukt nākotnē?
– Vispirms labi rezultāti jāsasniedz «D–1» – jākļūst vismaz par Latvijas čempionu, kaut arī tas nebūs viegli. Mūsu sportisti jau šai sezonai ir sagatavojuši tādas mašīnas, ar kurām nav kauns rādīties Eiropas (dažiem auto ir pat pasaules līmenī) trasēs. Kad būs izsmeltas «D–1» iespējas, runa varētu būt par rallijkrosu, bet tas ir ļoti dārgi.
Kāpēc rallijkross, nevis rallijs?
– Rallijkrosā pats par visu atbildi un redzi trasi, bet rallijā pilnīgi jāpaļaujas uz stūrmaņa teikto. Es vēl neesmu pārliecināts, ka spētu braukt ar pilnu jaudu, tikai dzirdot par tuvojošos līkumu. Bet viens no maniem sapņiem ir pasēdēt blakus pasaules klases rallistiem – sajūta noteikti ir vienreizēja.
Runājot par sapņiem, vai ir vēl kāds?
– Jā, vēlētos, lai Šūmahers vai Hakinens iedod «izgāzt» ar savām «F 1» formulām. Tā būtu bauda, bet tas ir tikai sapnis. Vispār man ļoti patīk ātri braukt, varētu pat teikt, ka zemu un pat augstu lidot, diemžēl ne jau visur un vienmēr var to atļauties.
Vai tu arī trenējies?
– Nē, jo man nav speciālas treniņmašīnas, bet ar sacensībām sagatavoto auto būtu neprāts trenēties. Ar tādu motora jaudu ātri tiek izsmelti mašīnas resursi, tāpat pastāv iespēja to sadauzīt, un var iznākt pārlieku lieli zaudējumi.
Kas tu esi – profesionālis vai amatieris?
– Jautājums ir sarežģīts. Man sevi gribētos pieskaitīt profesionāļiem, bet tikai braukšanā, jo mašīnas sagatavošanā tikpat kā nepiedalos. Šo darbu es uzticu mehāniķiem – profesionāļiem.
Vai bez autokrosa tev ir arī citas nodarbošanās?
– Tāda īsta darba man nav, bet es cenšos mācīties Sporta akadēmijā. Vēl tikai jānokārto sesija, un būs pabeigts otrais kurss. Pasniedzēji ir stingri, un ieskaites jākārto cītīgi.
Lai arī tu saki, ka autokross ir lētāks nekā rallijkross, zinu, ka arī tas izmaksā dārgi.
– Tajā nu nekādi nevar iztikt bez sponsoriem. Lielāko ieguldījumu manas jaunās mašīnas iegādē un, protams, arī iespējā piedalīties Eiropas un Latvijas čempionātā, ir devusi «Latvijas nafta», bet tikpat svarīgs ir arī «Bosh», «Castrol» un Jelgavas firmu devums, tās man palīdzējušas ilgstoši.
Cik Eiropas čempionāta posmos šogad piedalīsies?
– Noteikti braukšu uz pirmo posmu Portugālē. Redzēs, kā tur ies. Tad varbūt vēl braukšu Vācijas posmos un, protams, Bauskā. Šobrīd ir grūti prognozēt turpmāko, bet galvenā uzmanība tiks pievērsta tieši Latvijas čempionātam.
