«Sociālo pacientu» loks slimnīcā šogad dubultojies.
Jelgavas slimnīcas sociālā darbiniece Inese Asvere, sākot strādāt savā amatā, nekad nav varējusi iedomāties, ka mūsdienās daudzi spiesti dzīvot tik necilvēcīgos apstākļos, ka mātes tik vienaldzīgi spēj atteikties no saviem jaundzimušajiem, ka vecuma galā sveši kļūst pašu bērni. Nezināmie«Šogad manā uzmanības lokā nonākuši jau vairāk nekā 400 slimnīcas pacientu, turklāt tuvojas ziema, aukstums, un pieļauju, ka pacientu, kam būs nepieciešama sociālā palīdzība, būs krietni vairāk. Iepriekšējos gados to nebija vairāk par 200, bet šogad «sociālo pacientu» loks krietni audzis,» secina I.Asvere.Viņas darbdienu rīti parasti sākas, pārlapojot hospitalizācijas žurnālu, kurā atspoguļota informācija par pēdējā diennaktī uzņemtajiem pacientiem. Sociālās darbinieces uzmanību pirmām kārtām piesaista pacienti, kuriem nav uzrādīta deklarētā dzīvesvieta. «Ir cilvēki, kas Uzņemšanas nodaļā stājas kā «nezināmi» – atrasti uz ielas, bezsamaņā, ar traumām, bez personu apliecinošiem dokumentiem. Labi, ja cilvēku meklē kāds piederīgais, bet bieži vien tuvinieki par tādiem neliekas ne zinis. Tad radiniekus meklēju es. Ja pacients zina savu personas kodu, tuvinieki tiek meklēti pēc pēdējās deklarētās dzīvesvietas, ja ne, tiek iesaistīta policija – personu fotografē un nodod atpazīšanai. Slimnīcā kāda «nezināmā» paciente nogulēja trīs mēnešus – sieviete tika atrasta Jelgavas novadā atkritumu izgāztuvē, viņai konstatēja amnēziju, tādēļ par sevi viņa nevarēja neko pastāstīt. Ilgi cīnījāmies, lai noteiktu pacientes personību, līdz beidzot tapa zināms, ka sieviete ieklīdusi no Saulkrastiem. Tālākās rūpes par personu bija jāuzņemas vietējai pašvaldībai,» atceras I.Asvere. «Ja būs meita – ņemšu»Diemžēl slimnīcas sociālajam darbiniekam pienākumu netrūkst arī Dzemdību nodaļā, jo tajā iestājas arī sievietes, kas atsakās no saviem jaundzimušajiem, daudz ir mammu no nelabvēlīgām ģimenēm, kurās jau ir pulks bērnu vai iepriekšējie vecākiem atņemti un ievietoti bērnunamā. «Parasti sociāli nelabvēlīgās mammas stāsta zili zaļus brīnumus, kas mums jāpārbauda. Bieži viena otra atklātā patiesība ir baisa. Grūtnieces Jelgavas slimnīcā ierodas no visas Latvijas, daudzas ir no Bauskas, tādēļ kontakti tiek uzturēti ar bāriņtiesām no visas Latvijas. Dzemdētājas, kurām jau ir atņemti bērni, slimnīcā uz kādu laiku tiek aizturētas, līdz pašvaldība un sociālie dienesti pārbauda apstākļus un dod atzinumu, vai māte ir tiesīga ņemt jaundzimušo savā aprūpē. Ja jā, tad ģimenei seko stingra sociālā dienesta uzraudzība,» stāsta sociālā darbiniece.Šogad astoņos mēnešos Jelgavas slimnīcā ir atstāti jau trīs jaundzimušie. Inese atceras gadījumu, kad sieviete, vēl guļot uz dzemdību galda, paziņoja, ka atteiksies no bērna un viņu neinteresējot, kas piedzims. Reiz bijusi arī sieviete, kas uzstājusi: ņemšu tikai tad, ja būs meitene, puika man jau ir. «Sākumā centos runāt ar mammām, bet esmu pārliecinājusies, ka nav vērts. Pēc pierunāšanas parasti ilgi nav jāgaida un bērns nonāk atpakaļ slimnīcā – Bērnu nodaļā, kur gaismā nāk šausminoši fakti,» stāsta sociālā darbiniece.Viņas kabinetā atrodas viens no darba atribūtiem – bērna auto sēdeklītis, kas iegādāts, lai sociālajos centros nogādātu slimnīcā pamestos un bāriņtiesas reidos vecākiem atņemtos bērnus. Inese stāsta, ka parasti mātes sejā žēluma par atstātajiem bērniem nav, arī pēc tam viņas nenāk un savus bērnus nemeklē. Ja Jelgavā būtu glābējsilīte, sociālā darbiniece pieļauj, ka atstāto bērnu būtu vairāk. «Atsakoties mammas uzvedas bez īpaša satraukuma, raksta iesniegumu, ka bērnu neņems, un parakstās. Bieži nav ne asaru, ne emociju – pilnīga vienaldzība,» saka I.Asvere.Pamestos bērniņus viņa pati Dzimtsarakstu nodaļā arī reģistrē, dod viņiem vārdus. «Pirmajam puisītim izvēlējos Roberts un, kad viņu vedu uz Rīgas zīdaiņu aprūpes centru, ļoti raudāju… Pamatā no mazuļiem atsakās rūdītas dzemdētājas, sava pirmdzimto pēdējos gados mūsu slimnīcā nav pametusi neviena mamma.» Atsakās arī no vecākiemSlimnīcas sociālā darbinieka uzmanības lokā bieži nonāk veci, slimi, nespējīgi cilvēki. «Kā mātes atsakās no bērniem, tā bērni atsakās no vecākiem. Tam ir dažādi iemesli un citreiz pat pamatoti. Tēvs visu mūžu dzēris, par bērniem nerūpējies un tagad, kad pašam grūti, bērni jautā, kādēļ viņiem būtu jāuzņemas atbildība par tēvu. Taču, ja vecajam cilvēkam nav kājas, rokas vai iestājusies paralīze pēc insulta un nav neviena, kas padod pat padzerties, uzreiz sazinos ar sociālo dienestu, kam lūdzu uzņemties tālākās rūpes par cilvēku. Ļoti daudzi vecie cilvēki slimnīcā stājas ar ielaistām slimībām, nobadināti, jo nav līdzekļu ne pārtikai, ne zālēm. Ar šausmām gaidām ziemu, kad sāksies apsaldējumi, pēdējos gados ir arī jauni cilvēki ar amputētām rokām, kājām – tādēļ, ka nav kur dzīvot, nav siltuma… Kad atnācu šurp strādāt, neko tādu nebiju gaidījusi, bet tā ir slimnīcas ikdiena. Līdz tam nekad nebiju iedomājusies, ka bez sirdsapziņas pārmetumiem var pamest tikko dzimušu bērniņu, ka bērns var atteikties no savas mātes, ka paša bērns var izkrāpt pensiju un pazust, ka māte nav kopta, ir ar smagiem izgulējumiem. Bieži vien tie ir veci cilvēki, kuri savus bērnus mīl, neredz viņos nekā nosodoša un aizstāv līdz pēdējam,» secina I.Asvere. Arī bezpajumtnieki vienmēr nonāk sociālā darbinieka uzmanības lokā. Tuvojas rudens, un slimnīcas personāls jau organizē drēbju un apavu vākšanu. «Mēs cilvēkus pirms izrakstīšanas no slimnīcas apģērbjam tīrās drēbēs. Neiztiek arī bez kurioziem, kad cilvēks pasaka: nē, tādas kurpes man nepatīk un es tādas nevilkšu, tad izrakstām slimnīcas zilajās čībiņās.» Mazie «dzērāji»Retums slimnīcā nav arī bērni, kas tur nonākuši pēc apreibinošu vielu lietošanas. Jaunākie ar alkohola saindēšanos nodaļā ievesti 11 un 12 gadu veci puikas. Vecāki bērni ar šādu diagnozi slimnīcā jau vairs nav retums, atzīst sociālā darbiniece. Sākumā ar viņiem mēģināts runāt, bet tagad jaunā paaudze esot daudz rūdītāka un nekāda dižā saruna nesanākot. «Par visiem gadījumiem, kad nepilngadīgais apreibinājies un nonācis slimnīcā, ziņoju Pašvaldības policijai. Ir bijis, ka nāk raudošas mammas un lūdz, lai neziņojam policijai, jo tās ir reālas nepatikšanas vecākiem,» atzīst I.Asvere. Jelgavas Dzemdību nodaļā pamesti jaundzimušie 2007. gadā – viens 2008. gadā – neviens 2009. gadā – viens 2010. gadā – viens 2011. gada astoņos mēnešos – trīs
