Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas lasītavā līdz 2. novembrim aplūkojamā izstāde mēģina pārliecināt, ka ar grāmatām iespējams arī dziedināt, «Ziņām» pastāstīja bibliotēkas Informācijas daļas vadītāja Dagnija Avota. Latvijas Nacionālās bibliotēkas veidotajā ceļojošajā izstādē «Biblioterapija – grāmatu spēks» iespieddarbi sakārtoti tematiski – par biblioterapiju kā tādu, grāmatas pašiedvesmai un dvēseles mieram, pašpalīdzības un psiholoģijas grāmatas, kā arī izdevumi optimisma un sirds siltuma devai.Biblioterapija pazīstama kopš pirmajām bibliotēkām Senajā Grieķijā, kur Tēbu bibliotēkas durvis rotāja uzraksts «Dvēseles dziedināšanas vieta». Savukārt psiholoģijā termins «biblioterapija» (no grieķu valodas «biblion» – grāmata, «therapeia» – rūpes) apzīmē terapijas virzienu, kurā cilvēka problēmas tiek risinātas, izmantojot grāmatu lasīšanu. Kaut arī mūsdienās dators un virtuālā vide ir nopietns drukātā burta konkurents, grāmatas vēl joprojām lieti noder dažādu problēmu saprašanā, risināšanā un pat cilvēka dziedināšanā.Atsevišķi redzamas grāmatas, kuras par dziedinošām atzinuši Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasītāji. Starp tām pasakas – gan tradicionāli klasiskās, gan Annas Sakses «Pasakas par ziediem» un Imanta Ziedoņa «Krāsainās pasakas», gan Alana Milna «Vinnijs Pūks» un Antuāna de Sent-Ekziperī «Mazais princis». Optimisma devai noder arī Marti Larni «Ceturtais skriemelis» un Džeroma K. Džeroma «Trīs vīri laivā» un, izrādās, tikpat labi arī Māra Bērziņa «Gūtenmorgens».
