Šoruden līdz spāru svētkiem plāno tikt Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcas jahtkluba celtnieki. Divstāvu ēka apmēram divsimt kvadrātmetru platībā top Pils salā vietā, kur Lielupe savienojas ar salu šķērsojušo kanālu. Mašīnbūves rūpnīcas laivu piestātne tur atradusies jau kopš padomju laikiem, tādēļ uzņēmums pieņēmis piedāvājumu šo vietu privatizēt. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Pēteris Bila informē, ka no pērnā gada būvē ieguldīti apmēram 15 tūkstoši latu.
Topošā jahtkluba būvlaukumā rosās četri vīri. Viens apmet divstāvu ēkas mūri, divi darbojas ar masīvām metāla konstrukcijām. «Mūrlatas jau ir augšā, un spāru svētki šoruden būs. Siltināšanu gan ziemā nevarēsim paveikt. Viss varētu tapt gatavs nākamgad,» stāsta celtnieku vadītājs Jelgavas mašīnbūves darbinieks Igors Kliševs. Izceļas uz apkārtējo fonaBūve ir masīva, ar metrus divdesmit augstiem betona pamatiem, plašu balkonu, kas pavērsts pret Lielupi. Tā kontrastē ar Jelgavas jahtkluba un Bērnu un jaunatnes sporta skolas bāzes koka ēkām kaimiņos. Jelgavas jahtkluba komadors Aleksandrs Jakovļevs topošo rūpnīcas jahtklubu ar smaidu sauc par «Lielupes pērli». Viņš to salīdzina ar agrāk slaveno restorānu «Jūras pērle» Jūrmalā, kas izskatījās kā liels pret jūru izbīdīts balkons. A.Jakovļevs pilsētas un rūpnīcas jahtklubu līdzāspastāvēšanā nesaskata konkurences pieteikumu. «Mums galvenais, lai krasts būtu skaists, sakopts un lai jahtas varētu saņemt pēc iespējas labākus pakalpojumus. Pirms gadiem divdesmit pusnodegusī Mašīnbūves rūpnīcas laivu bāze te izskatījās bēdīgi,» piebilst A.Jakovļevs. Airētājiem kļūtu šaurākNorūpējies par kaimiņu izvēršanos ir Bērnu un jaunatnes sporta skolas galdnieks Rihards Barons. Viņš stāsta, ka agrāk rūpnīcas atpūtas bāzē nebija tādas aktivitātes, airētāji lietojuši mašīnbūvētāju bāzes vārtus, pa kuriem laivas bija vieglāk pievest pie ēlinga jeb novietnes. Taču tagad tas vairs nenotiek. Šovasar airētāji no mašīnbūves jahtkluba atdalījušies ar stiepļu žogu, kas gan, kā paši atzīst, neesot uzlikts pareizi, apmēram divsimt kvadrātmetru platībā ietverot mašīnbūves rūpnīcas zemi. Atdodot saimniekiem šo zemesgabalu, ēlings priekšā paliks vēl šaurāks. R.Barons spriež, ka akadēmisko astoņnieku tur apgriezt būs grūti. Airētāju trenere Lelde Laure teic: «Zemi tik ekskluzīvā vietā pašā Lielupes krastā cits citam nedāvina. Mēģināsim iztikt bez tā stūra, kas mums nepieder.» Cer uz ūdensceļa attīstību P.Bila stāsta, ka uzņēmumam piederot viena motorjahta un kādiem piecpadsmit darbiniekiem – laivas. Tām gan ziemas, gan vasaras mājvieta būšot jaunajā jahtklubā. Īsts jahtklubs tur, viņaprāt, varētu būt tikai perspektīvā, kad būs iztīrīta Lielupes gultne un lielās jahtas no jūras varēs nokļūt līdz Jelgavai. P.Bila teic, ka jahtkluba ēku ar balkonu ļaušot izmantot arī sporta skolas airētājiem. «Mūsu pašu bērni tur vien ņemas, neprasīsim taču nekādu maksu!» teic P.Bila, kas ir pazīstams kā jauniešu sporta atbalstītājs. Žogu airētāji esot uzcēluši pēc savas iniciatīvas. Pašvaldības būvvaldē paskaidro, ka 2009. gada akceptētais projekts tiek īstenots, neskarot Bērnu un jaunatnes sporta skolas airēšanas bāzes teritoriju. Būvvaldei nav pretenziju arī pret projekta īstenošanas gaitā nostiprināto salas kanāla malu, kur iedzītie rievpāļi nesašaurinot kanāla «muti» jeb savienojumu ar Lielupi.
