Līdz 2014. gadam Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU) divos vērienīgos projektos ļauts apgūt vairāk nekā 13 miljonus latu, par kuriem siltināt esošās ēkas un celt vairākus jaunus mācību korpusus. Tomēr nepilna gada laikā izdevies izremontēt vien dažus gaiteņus un nomainīt pāris jumtu. Lielākās raizes LLU sagādā nevis būvnieku trūkums, bet gan to augusī apetīte, kuras dēļ augstskola vairs nespēj iekļauties tai atvēlētās naudas rāmjos.
Kopš gada sākuma LLU īsteno divus lielus projektus. Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) apņēmies segt 85 procentus no vairāk nekā 12,69 miljoniem latu, par kuriem remontēt kabinetus, mainīt ēku logus un jumtus, būvēt mansarda stāvus un celt jaunus studiju korpusus. Klimata pārmaiņu finanšu instruments (KPFI) finansēs 85 procentus no aptuveni 600 tūkstošiem latu, par kuriem jānosiltina trīs LLU ēkas. Trīs reizes sludina konkursu«Sarežģīta situācija,» tā LLU direktors Andrejs Garančs vērtē centienus atrast uzņēmēju Lauku inženieru fakultātes (LIF) deviņstāvu nama siltināšanai. KPFI projekts darbiem ļauj tērēt līdz 303 tūkstošiem latu, bet būvnieku mazākā līdz šim prasītā summa ir 350 tūkstoši latu. Pēc pāris nedēļām tiks atvērts jau trešais iepirkums, kurā LLU samazinājusi darbu prasības. Sienu apdarei tiks izmantoti lētāki materiāli, «Ziņām» saka arhitekte Dita Dreismane, kas gatavojusi projekta dokumentāciju. Arī pēc siltināšanas nams būs pelēkā krāsā, jo arhitekte uzskata, ka košāki toņi «neiekļautos Latvijas pelēcīgajā ainavā».KPFI projektā jau noskaidrots 10. dienesta viesnīcas siltinātājs Pumpura ielā 7, bet trešajā ēkā – institūtā «Sigra» Siguldā – veikt energoefektivitātes pasākumus negrib neviens. A.Garančs to cer noskaidrot sarunu procedūrā. Ja abos objektos nauda no plānotajiem tēriņiem paliktu pāri, to varētu novirzīt LIF ēkai, nepārsniedzot KPFI ļautos 600 tūkstošus. Ēkas cels nākamgadŠonedēļ LLU iepirkumu komisija domā noskaidrot, kas cels jauno Pārtikas tehnoloģijas fakultātes ēku blakus Valdekas pilij Rīgas ielā. Tās būs vienas no lielākajām izmaksām apjomīgajā ERAF projektā. Darbi gan varētu sākties tikai nākampavasar. Tad liks arī pamatakmeni klīnikai Helmaņa ielā, kur studēs topošie veterinārārsti. Jau zināms, ka to cels kompānija «Merks», kas uzvarējusi ar 2,64 miljonu latu piedāvājumu.Raitāk sokas ar lētākajiem ERAF projekta darbiem – izbūvēts mansarda stāvs, nomainīti logi un izremontēta telpu grupa Tehniskajā fakultātē Čakstes bulvārī, patlaban siltina ēku. Projektā nomainīts zirgkopības centra «Mušķi» staļļa jumts, izremontētas Meža fakultātes telpas un tūlīt mainīs jumtu, kā arī nomainīts jumts un logi mācību korpusam Vecaucē. Vienīgais uzņēmēju strīds pagaidām radies par Valdekas pils tehniskā projekta izstrādi. SIA «Baltex group» apstrīdējusi LLU vēlmi izvēlēties teju 16 tūkstošus latu vērto SIA «Tursons» piedāvājumu, jo, kā saka firmas izpilddirektors Mārtiņš Ratnieks, viņu piedāvājums bijis par gandrīz diviem tūkstošiem lētāks, turklāt LLU nav paskaidrojusi, kāpēc tas noraidīts. Jāpiebilst, ka šajā projektā līdz 2014. gadam LLU ieplānojusi ne tikai būvdarbus, bet arī virkni mācību infrastruktūras modernizācijas pasākumu, labiekārtojot laboratorijas. Jau zināms, ka par 148,8 tūkstošiem latu SIA «Mūsu māja» Vecauces 500 slaucamo govju fermas veterināro bloku rekonstruēs par veterinārārstu praktiskās apmācības centru. Kāpēc sadārdzinās būvniecība?Mārcis Nikolājevs, Būvnieku asociācijas prezidents Kopš gada sākuma būvniecības izmaksas augušas par 20 – 25 procentiem. Iemesli – neprognozētais PVN un citu nodokļu kāpums, energoresursu sadārdzināšanās. Ja ķirurgam atņemtu skalpeli un par tā lietošanu liktu maksāt, visi saprastu šo absurdu, bet, ja būvuzraugam atņem mašīnu, kas ir darba instruments, visi saka – lai maksā. Pēckrīzes laikā bija vērojamas dempinga cenas, uz vienu objektu konkursā startēja 30 firmas. Tagad uzņēmumi izsver savas izredzes, jo dokumentu gatavošana konkursiem ir dārga. Cilvēki arī turpina izbraukt, jo algas celtniecībā nav būtiski augušas. Vienkāršs strādnieks var nopelnīt 400 – 500 latu pirms nodokļu nomaksas. Tas ir akmentiņš mūsu lauciņā, jo nemaksājam adekvātas algas. Algas celt var tikai lielās kompānijas, kas saņem lielus divu gadu pasūtījumus. Pastāv arī ēnu ekonomika. Daudzos projektos uzvar ģenerāluzņēmējs, apņemoties saskaņā ar likumu maksāt vismaz nozares vidējās algas, un nolīgst apakšuzņēmējus, kuriem šo oficiālo algu nav, un arī VID nepārbauda, vai par visu summu ir nomaksāti nodokļi.
