Lai gan Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vērš uzmanību, ka valdības apstiprinātais mērķdotācijas apmērs pedagogu algām salīdzinājumā ar pagājušo mācību gadu ir krietni samazinājies, situācija Jelgavas un Ozolnieku novados, kā arī pilsētā nav pasliktinājusies, apliecina izglītības pārvalžu vadītāji. Vēl vairāk – Jelgavas novada pašvaldība sola palielināt minimālo atalgojumu par vienu pedagoģiskā darba likmi, kas patlaban ir no 245 līdz 255 latiem.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) informē, ka mērķdotācija pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai šā gada četriem mēnešiem aprēķināta un sadalīta, ņemot vērā skolēnu skaitu katrā izglītības pakāpē attiecīgā teritorijā un īstenotās mācību programmas. LIZDA šajos aprēķinos pamanījusi aptuveni 2,5 miljonu latu samazinājumu, kā arī pārmet IZM kavēšanos, gatavojot mērķdotāciju projektu. «Ministrijai lūdzām skaidrojumu par naudas sadalījumu, bet tā arī to neesam saņēmuši. Piemēram, redzam, ka summa, kas seko skolēnam, sarukusi no 678,48 līdz 677,4 latiem gadā, un nav skaidrs, kur šī naudas plūsma aizvirzīta. Izglītības sistēmā to nemanām. Ņemot vērā, ka sarucis skolēnu skaits, varētu mazināties slodze, bet ne nauda, kas seko skolēnam,» pārliecināta izglītības darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško. Tāpat esot nepieņemama situācija, ka skolotāji, sākot darbu 1. septembrī, nezina pieļaujamo slodzi un atalgojumu, jo valsts mērogā netiek apstiprināts finansējums. Šos jautājumus arodbiedrība pārrunājusi ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu.IZM atzīst, ka summa, kas seko skolēnam, tiešām samazinājusies par aptuveni deviņiem santīmiem dienā. Tas noticis, palielinoties jaunāko klašu audzēkņu īpatsvaram un samazinoties vecāko klašu izglītojamo skaitam. «Tāpat kā nevar mērīt vidējo temperatūru slimnīcā, arī šajos aprēķinos jāņem vērā, ka piemērojamie koeficienti dažādās izglītības pakāpēs atšķiras. Pats svarīgākais, ka aprēķina metodika nav mainīta,» skaidro izglītības un zinātnes ministra padomniece komunikācijas jautājumos Inga Bandeniece, pārmetot arodbiedrībai lieka satraukuma radīšanu.«Ziņas» jau rakstīja, ka mūsu pusē patlaban vairāk par minimālo pedagoģiskā darba likmi saņem vien Ozolnieku vidusskolas, dažu lielāko Jelgavas novada skolu, kā arī visi Jelgavas pedagogi, jo to atļauj skolēnu skaits izglītības iestādēs. Lai arī, īpaši vecāko klašu grupā, šajā mācību gadā tas jūtami sarucis, trūkumu kompensējot sākumskolas un pirmsskolas vecuma bērni, kas izglītojas skolā.
