Neziņas un neizpratnes noskaņu vakar juta LLU Meža fakultātē, kur pulcējās septiņdesmit mežziņu no visas Latvijas. Viņi kārtoja testu, lai pretendētu uz vecākā mežziņa amatu, kāds saskaņā ar Zemkopības ministrijas šopavasar rosinātajām izmaiņām Valsts meža dienestā tiks ieviests no 2012. gada 1. janvāra. Dienesta reorganizācijas gaitā pārbaudēm pakļauti vairāk nekā pieci simti darbinieku.
«Šajā vietā sāku savu karjeru, un izskatās, ka te arī beigšu,» ironiski sacīja kāds mežzinis. Viņš priecājās par augstskolas sienās satiktajiem vecajiem studiju biedriem, taču bija neizpratnē par to, kāpēc viņš pēc padsmit gadu ilgas prakses ir spiests kārtot kvalifikācijas testu. Dienesta iekšējai lietošanai Valsts meža dienesta departamenta vadītāja Baiba Rotberga skaidro, ka pārbaude ir pamatota. Proti, 64 mežziņiem, kuri vakar piedalījās testā, tiek piedāvātas 60 vecākā mežziņa amata vietas. Starp četriem «liekajiem» varētu būt darbinieki pirmspensijas vecumā. Profesijas mainītāju, pēc B.Rotbergas teiktā, mežinieku vidū gan neesot daudz. «Testu nevajag uztvert kā darbinieku reitingu veidošanu. Tas ir svarīgs pašam meža dienestam. Mēs labāk sapratīsim savas vājās vietas, kur vajadzētu ieguldīt līdzekļus darbinieku apmācībā. Ierēdnim taču jāmācās vienmēr,» saka departamenta vadītāja. Algas neesot konkurētspējīgas Valsts meža dienesta preses sekretāre Selva Šulce stāsta, ka tiks ieviestas 300 jaunas mežziņu vietas, uz kurām varot pretendēt pašreizējie 366 mežsargi. Nedaudz lielāks konkurss ir uz 62 vecāko referentu vietām, uz kurām pretendē mežziņu vietnieki, inspektori un citas dienesta amatpersonas. Turpmāk testi notikšot dažādās Latvijas vietās, tuvāk darbiniekiem. Plānots, ka reorganizācijas rezultātā bez darba dienestā varētu palikt 100 – 150 meža darbinieku. Toties atlikušajiem testu izturējušajiem valsts esošā finansējuma ietvaros (ap astoņiem miljoniem latu) vajadzētu palielināties algām, kas vairs neesot konkurētspējīgas un veicinot darbinieku aizplūšanu. Arī pēc reorganizācijas tās neesot lielas. Piemēram, vecākā mežziņa alga plānota 542 lati mēnesī «uz papīra». Pēc S.Šulcas teiktā, pēc plānotajām izmaiņām vienmērīgāka būtu arī slodze darbiniekiem, kuri strādā dažādos Latvijas reģionos. Kinna reorganizācijai pretojiesAgrākais Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Jānis Kinna, kurš Zemkopības ministrijas spiediena dēļ septembrī aizgāja no šā amata un jau ilgāku laiku atrodas slimības atvaļinājumā, teica, ka reorganizācija izjauc labu, stabilu mežniecību sistēmu, kas pastāvējusi jau vairāk nekā simts gadu. Palielināšoties risks, ka meža dienestā varētu tikt pieņemti kļūdaini, tostarp arī koruptīvi lēmumi. J.Kinna domā, ka jaunais zemkopības ministrs, kas varētu nebūt no Zaļo un Zemnieku savienības, uz dienesta reorganizāciju varētu skatīties citādi. Negrib atstāt pa vecamLLU Meža fakultātes profesors Leonards Līpiņš Situācijā, kad nākas samazināt darbinieku skaitu, pēc iespējas objektīvāka viņu testēšana ir pareizais ceļš. Šajā vērtējumu skalā nepelnīti maza loma piešķirta maģistra grādam, bet doktora grāds vispār netiek ņemts vērā. Mūsdienīgas pārmaiņas, kas vērstas uz lielāku uzticēšanos mežu īpašniekiem, meža dienestā ir nobriedušas.
