Minhauzena stāstu cienīgi notikumi medībās nav retums.
Medību kalendārā ir divi datumi, kuri gadu gaitā veido gan tradīcijas, gan mednieku stāstus. Viens ir ūdensputnu jeb pīļu medību sezonas atklāšana, otrs – kolektīvo medību sākums. Nu jau aizvadīti abi zīmīgie notikumi. Ik gadu 1. oktobris ir kolektīvo jeb medību ar dzinējiem atklāšanas datums. Nav noslēpums, ka teju vai katrā šādā pulcēšanās reizē rodas savs mednieku stāsts. Izņēmums noteikti nebūs arī mednieku biedrības «Jērcēni» šā rudens piedzīvojumi, jo jau sezonas pirmajās medībās kāds mednieks ar vienu šāvienu pieveica divas mežacūkas un krita arī viens pelēcis. Līnijā mednieki tika brīdinātiJērcēnu kolektīvā medības ar dzinējiem atklāja 25 vīri. Kā atzīst medību vadītājs Jānis Ence, veiksmīga rezultāta pamatā bijusi savlaicīga sagatavošanās. «Bijām čakli pastrādājuši. Masti aprīkoti ar kārtīgām stāvvietām, ar tornīšiem, kā arī izpļautas «vārnu kājas». Nolēmām, ka pirmajā dienā sezonu atklāsim,» stāsta J. Ence.Jau no rīta līnijā mednieki brīdināti, ka, iespējams, kādā no mastiem varētu būt vilki. Mednieku kolektīvam par redzēto bija stāstījuši putnu vērotāji, kā arī mednieki, kas uz purvu devušies zosu medībās. Par vilku klātbūtni šajās teritorijās liecinājuši pelēču ekskrementi, kas tur atrodami lielā vairumā. Jau pirms pāris gadiem bijis zināms, ka platībās mājo līdz astoņiem vilkiem. Ņemot vērā, ka pēdējos gados nomedīti tikai pāris, iespējams, šobrīd Jērcēnu pusē jau klejo padsmit šo dzīvnieku. Pagaidām vilki neuzbrūk mājdzīvniekiem, bet tas ir tikai tā iemesla dēļ, ka viņiem pietiek meža medījumu. Izdevies nomedīt vienu vilkuApstiprinājumu tam jērcēnieši ieguvuši, stādot uz līnijas dzinējus. Tur bijis svaigi saplosīts staltbrieža teļš, savukārt jau otrajā mastā dzinēji uz stigas atraduši saplosītu staltbrieža govi. Ka dzīvnieki ir paēduši, liek secināt tas, ka maltīte atstāta arī vēlākam laikam. Vienu no teļa plosītājiem medniekiem izdevies nošaut jau pirmajā mastā, kur bijuši divi pelēči. Dzīvnieki veikli pārlēkuši izpļautajai joslai un skrējuši meža virzienā. Mednieku biedrības vadītājam Aivaram Zūlim izdevies nomedīt tikai vienu – vidēja vecuma tēviņu. Mednieks viņu izsekojis ar optisko tēmekli, un precīzais šāviens ticis raidīts 200 metru tālumā. Diemžēl pārējiem medniekiem veiksme šajā mastā nav uzsmaidījusi, kaut gan tas bijis bagātīgs – staltbrieža govs un seši aļņi. Kas vieniem neveiksme, citiem – veiksme. Visi septiņi dzīvnieki aizskrējuši savās gaitās.Ar vienu šāvienu divas cūkasOtrais un trešais masts jērcēniešus atstājis tukšā, tam sekojis ceturtais, kā vīri joko, izmisuma masts. Pēcpusdiena tomēr nesusi cerēto – masts bijis pilns ar dzīvniekiem. Arī mednieki bijuši uzdevuma augstumos, un rezultāts – aļņu bullis un četras mežacūkas. Turklāt Kaspars Vaivads ar vienu šāvienu nogāzis pat divas cūkas uzreiz. Medību vadītājs gan atzīst, ka šāds gadījums nav retums, jo ar vītņstobra ieroci, ja lode neizšķīst pret kaulu, divas mežacūkas nošāvis ne viens vien mednieks. Īpaši šo metodi izvēloties medībās uz gaidi. Šāviens jāveic brīdi, kad dzīvnieki nostājas viens aiz otra, un Minhauzena cienīgs mednieku stāsts ir rokā. Jērcēnieši jau nākamajās medībās nolēmuši īpašu uzmanību pievērst vilkiem. Viņi plāno pievilināt plēsoņas ar barību un tad pelēču skaitu samazināt. «Nav labi, ka viņi uzturas tik tuvu apdzīvotai vietai,» secina J.Ence.
