Oktobrī noslēgusies zinātnieku projektu pieteikšanās tā saucamajiem grantiem jeb līdzekļu piešķīrumiem fundamentālo un lietišķo pētījumu projektiem 2012. gadam. Šogad pirmo reizi zinātnieki pieteikumus Latvijas Zinātnes padomē iesniedz nepastarpināti, tādēļ Latvijas Lauksaimniecības universitātes Zinātņu daļā nav informācijas, cik iesniedzēju šogad ir. Pērn to bija divpadsmit kopsummā par 175,4 tūkstošiem latu. Augstskolas Zinātņu daļas vadītāja Ina Alsiņa teic, ka šoreiz nevarētu būt mazāk, jo pie zinātnieku nepilnajām slodzēm tas ir būtisks papildinājums iztikai.
«Vai jums nav zināma kāda firma, kas varētu Lielupē izpļaut niedres?» pirms nedēļas uz Tehniskās fakultātes Mehānikas institūtu zvanīja kāda Jūrmalas pašvaldības darbiniece. Upes aizaug, taču ne tikai zinātnieki, bet arī saimnieciskie darbinieki sāk aptvert, ka gan niedres, gan salmus un vēl dažādus enerģētiskos augus var izmantot kurināmo brikešu ražošanā. «Biodegvielu un biomasas tehnoloģiju pētījumi» ir grants, kuru nākamajam gadam pieteikusi zinātnieku grupa, ko vada profesors Gints Birzietis. Pētījums ilgst jau trešo gadu. Tajā iesaistījušies arī profesora Ērika Kronberga doktoranti Edgars Repša un Andris Kronbergs (viņam nav radniecības ar zinātnisko vadītāju). Viņi pēta gan efektīvākos biomasas smalcināšanas, gan granulu izgatavošanas paņēmienus. I.Alsiņa skaidro, ka augstskolā bieži vien bakalauru, maģistru un arī doktoru zinātniskie pētījumi tiek pieskaņoti grantiem, jo atsevišķi tiem finansējums nav paredzēts. Izlīdzas, kā varLauksaimniecības fakultātes profesors Aldis Kārkliņš vada grantu «Augsnes īpašību izmaiņas atkarībā no lauksaimnieciski izmantojamās zemes izmantošanas». Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kā mainās augsnes īpašības, ja tā tiek tradicionāli intensīvi apstrādāta, bioloģiski apsaimniekota vai apmežota. Četru gadu ilgais projekts tiek īstenots kopš 2009. gada. Katru gadu tiek precizēts darba plāns un finansējums apstiprināts no jauna. Saimnieciskās lejupslīdes apstākļos nauda zinātnei samazināta dramatiski. Profesors A.Kārkliņš atzīst, ka sākotnējo ieceru realizācijai summa nav pietiekama. «Izlīdzamies, kā varam. Piemēram, sākotnēji bija paredzēts laboratoriski izanalizēt 100 augšņu paraugu, bet aprobežojamies ar 20 paraugu analīzēm. Jāatzīst, ka trūkst stabilitātes sajūtas. Pianists pēc četriem gadiem nevar pārtapt par vijolnieku, bet no zinātniekiem to prasa,» teic profesors. Cer uz solītoLatvijas Zinātnes padomē skaidro, ka nākamajam gadam apstiprinātā grantu summa ir 32 miljoni 307,8 tūkstoši. Pēc samazinājuma ekonomiskās lejupslīdes apstākļos 2009. gadā tā nav paaugstināta. Vēl nav apstiprināts nākamā gada budžets, taču I.Alsiņa cer, ka vismaz šī nelielā nauda tiks iedota. Jau tā Latvija ir vienā no pēdējām vietām ES zinātnes finansējuma ziņā attiecībā pret iekšzemes kopproduktu.
