Lai gūtu jaunus iespaidus, jābrauc uz Latgali, kur var rast gan krāsainus akcentus, gan mieru dvēselei. Tāpēc dodamies ceļā uz Preiļiem un Aglonu.
Brauciens uz Preiļiem un Aglonu pļaviņietei Santai Patrijukai bija tieši ar tādu domu – nesēžam mājās. Daudz kur Latvijā jau viņa kopā ar ģimeni ir bijusi, bet Latgali apceļot nav sanācis. Uz Aglonu katru gadu augustā dodas lielas ļaužu masas, taču Santa atklājusi šīs puses iedvesmojošo burvību tad, kad tur nav burzmas, un iesaka katram to kaut reizi izbaudīt. Pa ceļam interesantas vietas un neparastus muzejus var apskatīt arī Preiļos un Līvānos. Mājup ar putras bļoduPreiļos Santa bija pirmo reizi, vien zinājusi, ko tur var aplūkot. Gan jārēķinās, ka vienā dienā nevar pagūt daudz, tāpēc svarīgi rūpīgi izplānot maršrutu un aptuveno laiku, cik iespējams pavadīt katrā vietā. Ceļojuma pirmā pietura – keramiķa Polikarpa Čerņavska darbnīca. Pats māla meistars mūžībā aizgāja 1997. gadā, bet viņa mājā iekārtota ekspozīcija par keramiķa dzīvi un darbu. Tur turpina strādāt jaunās paaudzes keramiķi, kuri apmeklētājiem rāda, kā top māla izstrādājumi. Ja ir vēlēšanās, var arī pats pamēģināt. Pirms brauciena Santa nebija piesacījusi apmeklējumu, bet tas nekas. Pie darbnīcas ir norāde ar telefona numuru – pa to piezvanot, mājas saimnieki ierodas ātri. Viņi saistoši pastāsta, kā keramiķis P.Čerņavskis sācis ar šo arodu nodarboties. Mājā ir arī fotogrāfijas un materiāli gan no padomju gadiem, gan vēlāka laika. Protams, aplūkojama dažādu keramikas trauku un citu izstrādājumi izstāde. Tos var arī iegādāties. Skaisti, un krāsu variācijas tik dažādas, ka gribas ikvienu. Galu galā Santa izvēlējusies svečturi un krūku, bet dēls Kristiāns – krūzi pienam un bļodiņu putrai. Raugoties uz šīm lietām, tagad atmiņā nāk redzētais un dzirdētais. Leļļu spēlesĪpaša vieta Preiļos ir Leļļu muzejs, ko izveidojusi māksliniece Jeļena Mihailova. Tur ir 150 leļļu dažādos interjeros. Katrai savs stāsts un tapšanas vēsture. Lelles gatavotas poliplasta tehnikā, un tas nozīmē, ka to maskas tiek «izceptas». Sejas mīmika lellēm ir ļoti interesanta. Izstāžu zāle nav liela, bet tur ir, ko redzēt. Apmeklētāji arī paši var pārģērbties dāmu kleitās un nofotografēties pasaku pils fonā. Atsauksmēs par muzeju lasīju – nav ko daudz pļāpāt, jābrauc skatīties. Vēl Preiļos var aplūkot muižas kompleksu ar pili un parku 41 hektāra platībā. To stādījuši un veidojuši Preiļu muižas īpašnieki no 18. līdz 19. gadsimtam. Ainavu parks ar regulāru plānojumu vēl šodien ir viens no ievērojamākajiem Latvijas lauku parkiem. Tajā aug 55 sugu koki un krūmi, no kuriem 22 ir eksotiski. Vieta iedvesmaiPar Karaļa Krusta kalnu Aglonā teikts: tas ir mīlestības darbs. Šī vieta ir iepretī Aglonas bazilikai. Cilvēki, kuri dodas uz baziliku, noteikti uzkāpj arī Karaļa kalnā. Par šīs vietas izveidi plašsaziņas līdzekļos rakstīts daudz. Un stāsts ir tāds. Stupānu ģimenei no netālu esošās Kastires bija sapnis uzcelt savu māju. Meklēdami tai vietu, viņi izvēlējās Karaļa kalnu, kuram tāds nosaukums jau no senlaikiem. Iespējams, ir kāda saistība ar Lietuvas karali Mindaugu, kurš šajā apkārtnē it kā nogalēts un apbedīts, bet viņa kapavieta nav zināma. Kad ģimene tur nopirka divdesmit hektāru zemes un sāka kokiem un krūmiem aizaugušajā kalnā atbrīvot vietu mājas celtniecībai, viņi ieraudzīja, cik brīnišķīgs skats no tā paveras uz Aglonu un apkārtni. Zvanu skaņas, kas dzirdamas kalnā, kad Aglonas bazilikā notiek dievkalpojums, rada svētsvinīgu noskaņu. Stupāni izlēma – šī vieta piederēs ne viņiem vien, bet visiem un Dievam par godu.Vareno ozolkokā cirsto skulptūru autors ir Ēriks Delpers. Tās kalnā atklāja 2006. gada septembrī, un to skaitu arvien papildina. Laikam jau šīs vietas izveide ir apliecinājums tam, ka cilvēka domas un darbi ir kaut kur zvaigznēs ierakstīti, jo, neko nezinot par Karaļa kalnu Latgalē, tēlniekam jau iepriekš bija vīzija, ka viņš veidos milzīgas Bībeles tēlu skulptūras, un bija tās pat uzskicējis. Nu radās iespēja savu sapni piepildīt.Santa atzīst, ka Karaļa kalns patiesi fascinē ar sakārtotību. Katrs uzkalniņš ir veidots kā viens Bībeles motīvs. Miera osta Neaizmirstams bija Aglonas bazilikas apmeklējums. «Arī Aglonā līdz tam nebiju bijusi. Nezināju, ka bazilikā var iet jebkurš apmeklētājs. Cilvēku svētnamā todien nebija daudz. Izstaigājām ēku un otrajā stāvā aplūkojām izstādi par Latgales dievnamiem. Sagaidījām arī vakara dievkalpojumu un brīdi, kad atvēra altārgleznu. Bazilikā man šķita, ka esmu pasargāta no visas pasaules. Ārpusē izbaudījām brīnišķīgu saules rietu. Stāvot pie lielās baltās ēkas, arī pašam gribas kļūt citādam,» stāsta Santa.Lai arī viņa ir cilvēks, kurš ikdienā neapmeklē baznīcu un nav īpaši pievērsies ticībai, Aglonā viņa guvusi mieru. Turklāt jūtot, ka dvēselei tas ir ļoti, ļoti vajadzīgs. Reizi gadā aizbraukt uz Aglonu Santa vēlētos arī turpmāk, bet pabūt klusumā, ne lielā burzmā.Tūristu iecienīts ir arī Maizes muzejs Aglonā. Apmeklētājus uzņem pati saimniece latgaliešu tautastērpā, ar latgaliešu tautasdziesmām un latgalisku uzrunu. Muzejā viss sākas ar rudzu graudu pazīšanu un izgaršošanu. Tur var iemācīties senas rotaļas un spēles, kas saistītas ar labību un maizi. Ciemiņiem ir iespēja pagaršot maizīti, iemēģināt roku dzirnavu griešanā vai pilnas graudu sētuves turēšanā. Mūsu ceļotājiem laika trūkuma dēļ gan šoreiz neizdevās apmeklēt šo muzeju un daudzas citas interesantas vietas, kas ir pa ceļam uz Preiļiem. Piemēram, Latgales Mākslas un amatniecības centru Līvānos, kas esot fantastisks. Tā ka jau var plānot nākamo braucienu pa Latgali.
