Vai katrā rudens tirdziņā pircējus kārdina avenāju dēsti, kuros rotājas sarkanu ogu ķekari. Dārznieki pie remontantajām avenēm jau pieraduši un vairs nejautā, kā stādu audzētājam izdevies panākt, ka ogas ienākas tik vēlu. Kas vēl bez ienākšanās laika raksturo rudens avenes, «Dzīvespriekam» jautā Pūres Dārzkopības izmēģinājumu stacijas speciālistei Valdai Laugalei.
Remontanto aveņu audzēšana Latvijā vēršas plašumā, stāsta speciāliste. Pēdējos gados rudeņi mūsu valstī ir silti, salnas sākas vēlu, tādēļ avenes paspēj ienākties. Tagad arī izveidotas šķirnes, kas sāk ražot agrāk – jau augusta beigās. Citādi audzētājiem nereti iznācis piedzīvot vilšanos – septembrī krūmā aizmeties daudz ogu, bet īstu ražu tā arī neizdodas sagaidīt, jo ķekari apsalst. Rudens avenes audzēšanai padodas daudz vieglāk. Tās ražo uz viengadīgiem dzinumiem, tādēļ pēc ogu novākšanas visus krūmus līdz pat zemei nogriež. Pavasarī ataugs atkal jauni, un rudenī tajos ieriesīsies ogas. Tādējādi atšķirībā no vasarā ražojošajām avenēm remontantajām šķirnēm zari nav jāretina, nav jāizgriež vecie. Līdz ar to tās neslimo ar stublāju kaitēm. Rudens avenēm tikpat kā nav arī kaitēkļu – kāpuriņu, jo avenāju vaboles tik vēlu nevairojas.Ņemot vērā, ka sliktās pārziemošanas dēļ vasaras avenēm pēdējos gados bijušas vājas ražas, rudens šķirnes var izcelties, jo tām sals postu nenodara. Vienīgais remontanto aveņu trūkums ir tas, ka ogas nav tik aromātiskas un bez izteikta salduma. Rudenī saules ir mazāk, tādēļ arī ogās cukuri neveidojas tik intensīvi. Ar labu garšu izceļas ‘Polka’ un ‘Babje Ļeto’.V.Laugale stāsta, ka vēlīno aveņu audzēšanas apstākļi daudz neatšķiras no vasarā ražojošajām. Avenēm patiks saulaina vieta un vidēja smilšmāla, trūdvielām bagāta augsne.