Lai arī Izglītības un zinātnes ministrija oficiāli vēl nav apkopojusi informāciju, cik skolēnu šajā mācību gadā palikuši uz otru gadu, aptaujātās mācību iestādes atklāj, ka viņu skaits sarucis. Daudzi spējuši vasarā izlabot atzīmes priekšmetos, kur saņemts nepietiekams vērtējums. Skolas arī kontrolē, kā nesekmīgie apmeklē stundas un konsultācijas.
Izglītības un zinātnes ministrija informē, ka 2010./2011. mācību gadā Jelgavas skolās bijis 171 otrgadnieks. Visvairāk 1. klašu grupā – 46. Taču šim skaitam ir tendence samazināties, atzīst Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza. Nesekmīgos pastiprināti kontrolēTo novērojusi arī 4. pamatskola. Direktore Agita Lundberga atklāj, ka pagājušajā gadā mācību vielu nācās atkārtot 34 audzēkņiem, bet šajā – 25, no kuriem mācības pamatskolā turpina 19, lielākoties 3. un 4. klases skolēni. «Iemesli palikšanai uz otru gadu ir dažādi. Ar katru gadu palielinās mācību intensitāte, un ne visi tiek līdzi. Daudziem arī mainās attieksme. Viņi pēkšņi sajūtas lieli un visu varoši,» min A.Lundberga, piebilstot, ka izglītības iestādē tiek organizētas konsultācijas un fakultatīvās nodarbības, kurās iespējams aizlāpīt robus zināšanās. Nesekmīgajiem skolēniem seko līdzi direktora vietnieki izglītības jomā.Pastiprinātā skolotāju un sociālā pedagoga kontrolē nonāk arī Jelgavas Valsts ģimnāzijas otrgadnieki, stāsta direktore Ināra Daščinska. Šajā gadā ģimnāzijā mācību vielu atkārto četri audzēkņi. Trīs no viņiem mācās 7. un 8. klasē, bet viens – 9. klasē. Slinki pildīt mājas darbus Kalnciema vidusskolas direktora pienākumu izpildītāja Iveta Caune stāsta, ka pagarinātais mācību gads pienācies 12 izglītojamajiem. Pamatskolēni spējuši nokārtot ieskaites un pāriet nākamajā klasē. Savukārt vidusskolas grupā tas nav izdevies vienam 11. klases audzēknim un kādam divpadsmitklasniekam, kurš gan pārgājis mācīties neklātienes programmā. Direktora pienākumu izpildītāja atzīst, ka šis skaits ir mazāks nekā citus gadus. Iespējams, tādēļ, ka skola sākusi pievērst pastiprinātu uzmanību audzēkņiem ar mācīšanās grūtībām. «Lai saprastu, kā mācību procesu padarīt skolēniem uztveramāku, esam veikuši izpēti, jautājuši mācību priekšmetu skolotājiem un iesaistījuši skolas psihologu. Jāatzīst gan, ka bērnu uzmanība šajos gados kļuvusi nenoturīgāka. Daudzi arī nelabprāt pilda mājas darbus,» secina I.Caune. Viņa piebilst, ka izglītības iestāde šajā mācību gadā kā prioritāti pasludinājusi panākt vērtējumu regularitāti, kas motivētu skolēnus vairāk pievērsties mācībām. Tāpēc daudz biežāk notikšot ieskaites un mājas darbu pārbaudes.Pagājušajā mācību gadā Jelgavas novadā uz otru gadu bija palikuši 122 skolēni. Kavē bērnudārzuPērn Ozolnieku novadā bijuši 34 otrgadnieki. Šogad mācību vielu vēlreiz atkārto 12 no 49 skolēniem, kuriem vasarā neizdevās izlabot savas atzīmes. Ozolnieku vidusskolā 2. klasē nepārcēla vienu pirmklasnieku, viņam ar medicīniski pedagoģiskās komisijas lēmumu šogad dota iespēja apgūt atvieglotu mācību programmu. Uz otru gadu palika arī viens 8. klases audzēknis. Vēl diviem viņa klasesbiedriem 8. klases solā nāktos sēsties trešo reizi, taču viņi izvēlējušies turpināt izglītību citās mācību iestādēs, stāsta vidusskolas direktora vietniece izglītības jomā Regīna Jurjāne. «Pa vidu rudens un pavasara semestriem izliekam starpvērtējumu. No tā var noprast, kāds vērtējums gaidāms kopumā. Ja draud, ka tas varētu būt nepietiekams, ar skolotāju tiek izveidots individuāls darba plāns, kā arī klases audzinātājs informē vecākus,» R.Jurjāne atklāj, kā Ozolnieku vidusskolā cīnās ar nesekmību. Skolēniem vislielākās problēmas sagādājot matemātika, kā arī lasīšana jaunākajās klasēs. Direktora vietniece min, lai arī bērnudārza vecāko grupu audzēkņi kopumā tiek pienācīgi sagatavoti skolai, daži bieži kavējuši nodarbības, kas radījis robus zināšanās. Tomēr, čakli strādājot pirmajā pusgadā, kad tiek atkārtoti visi burti, iekavēto iespējams panākt.
