Desmit latu sods var draudēt tiem Ozolnieku novada iedzīvotājiem, kas gribēs uzvilkt dūmu uz sava dzīvokļa lodžijas vai balkona. Tikpat liels sods pienāksies tiem, ko pašvaldības policisti būs pamanījuši kūpinām cigaretes pie atvērtiem savu dzīvokļu logiem. Tā vienbalsīgi nolēmusi Ozolnieku novada Dome. Tomēr kļūt par pirmo pašvaldību valstī, kas iedzīvotājiem aizliegusi smēķēt pašu īpašumā, Ozolniekiem varētu neizdoties, jo nozares ministrija nolēmusi iejaukties, normu dēvējot par prettiesisku.
Veikt grozījumus Ozolnieku novada Domes saistošajos noteikumos par sabiedriskās kārtības uzturēšanu mudinājis novada iedzīvotājs Andis Arums, kurš Ozolniekos dzīvo nesen, bet Domes sēdē atzina, ka daudzdzīvokļu namā viņam traucē apakšējo dzīvokļu kaimiņu ieradums. Grib sargāt iedzīvotāju veselību«Kaimiņiem smēķējot uz balkona, manā dzīvoklī nāk saindēts gaiss,» viņš skaidroja deputātiem. Uz aicinājumu pārtraukt šo ieradumu reaģēts netiekot. Gan viņš, gan pašvaldības juriste Genoveva Celma atsaucās uz vairākiem normatīvajiem aktiem, kas atļauj ierobežot smēķētāju brīvību. Dzīvokļa īpašuma likuma 9. pantā, kur uzskaitītas dzīvokļa īpašnieka tiesības, teikts – īpašniekam attiecībā uz dzīvokļa īpašumu ir pilnīgas varas tiesības, ciktāl to neierobežo likumi un ciktāl tas nerada traucējumus citiem īpašniekiem.Grozījumu iniciators minēja arī likumu «Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu», kurā gan nav minēts aizliegums smēķēt dzīvoklī vai uz lodžijas, taču noteikts liegums piekūpināt koplietošanas telpas. Nesmēķētāju pusē, pēc viņa un juristes G.Celmas teiktā, ir arī Satversme, kas aizsargā jebkura Latvijas iedzīvotāja tiesības uz veselīgu vidi.Uz galvas piedāvā liet ūdeniDeputāts Alfrēds Puriņš gan izteica šaubas par iespējām pieķert un sodīt pīpmaņus, tāpēc ierosināja kolēģus atļaut aizvainoto dzīvokļu iemītniekiem smēķētājiem «uz galvas uzliet spaini ūdens». Citi viņa kolēģi tik ekstrēmu priekšlikumu gan neatbalstīja.Domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Vīgants ierosināja grozījumu punktā noteikt, ka aizliegums attiecas tikai uz atvērtā tipa lodžiju un balkonu īpašniekiem, taču viņa ideja tika noraidīta, jo būšot grūti skaidroties, kura lodžija ir atklāta un kura aizvērta tipa.Izskanēja arī norādes, ka jau patlaban pašvaldības policisti netiek galā ar tiem smēķētājiem, kas pārkāpj likumu, kurā noteikts aizliegums smēķēt daudzdzīvokļu namu koplietošanas telpās, piemēram, kāpņu telpās.Domei nav tiesību iejaukties likumā«Neesmu atradis nevienu likumu, kas ierobežotu domes tiesības pieņemt tādu lēmumu,» tā A.Arums mudināja deputātus rīkoties, lai aizsargātu iedzīvotājus, kas patlaban negribot kļuvuši par pasīvajiem smēķētājiem.Citās domās ir nozaru ministriju pārstāvji. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija norāda, ka Ozolnieku iecerētie grozījumi normatīvos netiks akceptēti. Pašvaldību pārraudzības departamenta juriste Edīte Silāre uzsver, ka likums par tabakas lietošanas ierobežošanu pašvaldību nepilnvaro papildināt likumā noteiktos smēķēšanas aizliegumus. «Ministrijas ieskatā pašvaldībai nav tiesiska pamata veikt šādus grozījumus, uz ko ministrija arī norādīs, sniedzot atzinumu par saistošajiem noteikumiem,» informē juriste. Policija nedrīkst sodītVēl skarbāks vērtējumā ir Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas nodaļas vadītājs Mārtiņš Auders, kurš Ozolnieku vēlmi sauc par «mantojumu no padomju laikiem», kad daudzdzīvokļu mājas piederēja valstij. Viņš akcentē, ka pašvaldībai nav tiesību regulēt sabiedrisko kārtību privātīpašumā, bet smēķēšanu publiskās vietās jau patlaban apkaro likums. Tas, ja īpašums ir atklāta tipa, neļauj pašvaldībai to uzskatīt par publisku vietu. Arī Veselības ministrija šajā gadījumā nostājusies smēķētāju pusē, norādot, ka Ozolnieku Domes rīcība ir pretrunā ar cilvēka tiesībām uz privātā mājokļa neaizskaramību. Ministrijas pārstāvis Oskars Šnēders pauž šaubas par lēmuma tiesiskumu, bet vēl lielākas bažas saistītas ar kontroles iespējām, jo policijai nav tiesību privātīpašuma saimniekam norādīt, ko tas dara savā dzīvoklī.
