Sestdien, 1. maijā, Latvijas Nacionālās operas zālē tika apmierinātas augšslāņa estētu un vidusslāņa romantiķu slāpes pēc virtuozas noskaņu klavierspēles – Ričards (vai Rišārs) Klaidermans pirmoreiz spēlēja Latvijā.
Sestdien, 1. maijā, Latvijas Nacionālās operas zālē tika apmierinātas augšslāņa estētu un vidusslāņa romantiķu slāpes pēc virtuozas noskaņu klavierspēles – Ričards (vai Rišārs) Klaidermans pirmoreiz spēlēja Latvijā.
70. un 80. gadu populārās mūzikas klavieru leģenda pagodināja ar savu klātbūtni tās ausis, kuras klausījās pa retam padomju laikā ievestās plates vai daudzkārtējas šo plašu kopijas magnetofonu lentās un kasetēs. Šķiet Nacionālās operas skatuve elektroniskajam pavadītājansamblim bija par daudz akadēmiska. Tā vietā Klaidermanu (par to pašu vai lētāku cenu) gribētos baudīt «Vernisāžā».
Skanēja gan «Ballade pour Adeline», gan Bītlu dziesmas, gan «Titānika» «simfonija», gan citu autoru dziesmas klavieru apdarē. Ekspluatēt melodijas Klaidermans pratis virtuozi, un tā ir viņa panākumu atslēga. Tomēr, ja kāds ir neziņā par neiztērētajiem 50 latiem, viņš var nomierināties, jo brīžiem bundzinieka sniegums bija aizraujošāks par pianista spēli. Klaidermans bija ieradies ķeksīša pēc. Mūsu pašu Pauls būtu nospēlējis interesantāk. Šķiet, pianists ar jociņiem starp skaņdarbiem vairāk gribējis pasniegt sevi nekā savu klavierspēli, kas bija ļoti profesionāla, bet ne vairāk. Tad jau uz dārgās ieejas maksas rēķina vērtīgāk nopirkt dažus viņa kompaktdiskus un klausīties tad, kad ir noskaņojums.
Gods kam gods, koncerta rīkotāji, grupa «Būsim pazīstami», parūpējās par greznu uzņemšanu, labu noformējumu līdz sīkumiem (t.sk., koncerta programmiņu).
Vanesas Mejas koncertā viņai akompanēja Latvijas mūziķi. Šai ziņā neparastāks bija fakts, ka viss pavadošais sastāvs Ričardam Klaidermanam bija atbraucis no Francijas. Tie bija: jautrais Seržs Maliks Hapulā (ģitāra), virtuozais Eriks Lafons (bungas), Lorens Koklērs (basģitāra), Žans Pjērs Klods un Tjerī Tamēns (sintezatori), Tifanija Potrela, Natalija Marka un Lisjēna Metri (vijoles), Florensa Henekina (čells).
Sasodīti inscenēts bija pat papildu «izgājiens» pēc garajiem aplausiem koncerta beigās. Romantiski, bet ne aizraujoši.