Rīt pilsētas tēvi un mātes pulcēsies, lai iesvētītu savu jauno gara bērnu – 1999. gada budžetu.
Rīt pilsētas tēvi un mātes pulcēsies, lai iesvētītu savu jauno gara bērnu – 1999. gada budžetu. Triju iepriekšējo gadu budžeti pieņemti, ignorējot LR likumus. 1998. gada
budžets labots divas reizes. Savukārt jauno budžetu deputāti vairākās komitejās divas dienas pirms tā paredzētās pieņemšanas pat nebija skatījuši.
Pilsētā pie Lielupes klīst baumas. 1998. gadā pašvaldības dzīvojamā fonda mājās esot uzstādīti 87 siltummezgli. Tā esot. Taču papīru, kas apliecinātu, ka siltummezgli nav tikai cilvēku iedomas, bet tiešām eksistē un ir nodoti (pieņemti) ekspluatācijā atbilstoši Domes noteiktajai kārtībai, vienkārši nav. Tos kāds deputāts esot redzējis, kāds bijušās Jelgavas Siltumtīklu pārraudzības padomes loceklis pat teicās zinām, kur tos meklēt…
It kā noteikumi
Pirms diviem gadiem – 1997. gada maijā – Jelgavas Domes Tehniskās nodaļas vadītājs A.Točs ķērās pie cēla uzdevuma veikšanas – pašvaldības dzīvojamo māju siltummezglu uzstādīšanas noteikumu sacerēšanas. Izdevās. Noteikumos sīki un smalki aprakstīts, kā un kas siltummezglus uzstāda, kā un kas organizē nepieciešamās siltummezglu uzstādīšanas projektu dokumentācijas izstrādi, nosaka aptuvenās darbu izmaksas, veic nepieciešamo tehnisko uzraudzību un pārraudzību, kā notiek siltummezglu pieņemšana ekspluatācijā un tā tālāk, un tā joprojām.
Noteikumi paredz, ka pieņemšanas akta pielikumā jābūt šādai dokumentācijai:
a) izpildzīmējumiem, aktiem, elektroizolācijas pretestības mērījumu protokoliem;
b) veikto darbu izpildtāmei;
c) iekārtu darbības ekspluatācijas noteikumiem;
d) uzstādītā siltummezgla principiālajai shēmai ar eksplikāciju;
e) garantijas rakstiem par veikto darbu kvalitāti.
Atkal zied ievas Lielupes krastā un ir maijs. Kopš tiem «neatminamajiem» laikiem, kad tika noteikta kārtība, kādā jāuzstāda siltummezgli, aiztecējis daudz ūdeņu, nesot līdzi krietnu devu netīrumu.
1996. un 1997. gada laikā uz Valsts kases aizdevuma rēķina tika veikti 175 siltummezglu uzstādīšanas darbi. To kopējās izmaksas – Ls 246 219. Pēc vienas vai divu sezonu siltummezglu ekspluatēšanas «atbildīgās» amatpersonas attapās, ka tie arī jānodod un jāpieņem. Ar lielu skubu 1998. gada pirmajā pusgadā tas tika izdarīts. Pašsaprotami, ka šo siltummezglu ekspluatēšana līdz darbu pieņemšanai bija nelikumīga. Siltumtīkliem nebija arī nekādu tiesību norēķināties ar darbu izpildītājiem pirms darba pieņemšanas. Faktiski no 1996. līdz1997. gadam uzstādīto siltummezglu pieņemšana tā arī nav notikusi, jo ir rupji ignorēti Domes administrācijas apstiprinātie siltummezglu uzstādīšanas noteikumi.
Svētā Grāla meklējumos
Tā jau ir vēsture. Ir pagājusi vēl viena apkures sezona, kurā darbu – spriežot pēc Siltumtīklu apstiprinātā grafika – uzsāka 87 jauni siltummezgli (pašvaldības dzīvojamajās mājās). Šo siltummezglu ekspluatācija ir nelikumīga: nav neviena pieņemšanas akta, kas atbilstu Domes apstiprinātajiem noteikumiem.
No iedzīvotājiem informācija par to, kādas ir siltummezglu uzstādīšanas patiesās izmaksas (pa pozīcijām), tikusi slēpta. Savukārt Siltumtīkli un šā uzņēmuma vadītājs G.Dupužs nepārtraukti ignorē Domes un tās administrācijas lēmumus un rīkojumus.
Piemēram, saskaņā ar Domes 11. februāra lēmumu Siltumtīkliem līdz 1999. gada 1. aprīlim jāiesniedz Nekustamā īpašuma pārvaldei un Domes Pilsētsaimniecības departamentam dzīvojamajās mājās uzstādīto siltummezglu celtniecības un montāžas darbu izmaksas un iekārtu vērtības. Šis Domes lēmums nav izpildīts. Atbildīgais par lēmuma kontroli saskaņā ar šo pašu lēmumu ir pašvaldības izpilddirektors.
J.Strods vārdu «kontrole», šķiet, izprot visai savdabīgi:
– Pēc Ozola kunga teiktā, viss ir kārtībā, bet es pats tos (siltummezglu pieņemšanas aktus ar darbu izpildtāmēm) redzējis neesmu. Viņš kā bijušās Jelgavas Siltumtīklu pārraudzības padomes vadītājs man teica, ka it kā esot tos redzējis. Ja nu viņš tos ir redzējis… Es jau nevaru izsekot visam, kas mani interesē.
Kad «Ziņas» izpilddirektoram atgādināja, ka tieši viņš ir atbildīgs par šā Domes lēmuma kontroli, J.Strods solīja:
– Ja tas lēmums nav izpildīts, tad attiecīgi arī rīkosimies.
Kad J.Strodam lūdza komentēt, kādēļ G.Dupužs ignorē Domes lēmumus, viņš apgalvoja, ka rīkosies visai kardināli:
– Man nekādu sevišķi garu komentāru nebūs. Es vienkārši izdarīšu tā, ka vienu dienu Domē tiks iesniegts lēmumprojekts par attiecīgās personas atbilstību ieņemamajam amatam. Man jau ir apnicis runāt.
Gribētos kautrīgi piebilst, ka ne jau runas tiek prasītas no Domes administrācijas, bet gan darbs.
1998. gada 3. decembrī tas pats pašvaldības izpilddirektors J.Strods pilsētsaimniecības departamenta direktoram A.Ozolam uzdod līdz 1998. gada 11. decembrim iesniegt celtniecības montāžas darbu pieņemšanas – nodošanas aktus par tiem siltummezgliem, kuri nodoti ekspluatācijā līdz 1998. gada 30. novembrim. Arī šis rīkojums, tāpat kā daudzi citi, kas saistīti ar Siltumtīkliem, ir ignorēts, bet izpilddirektors J.Strods jau ir aizmirsis, ka tādu vispār devis.
No absurdā teātra viedokļa, aina ar pieņemšanas aktiem, par kuriem visi zina, bet neviens tos nav redzējis (kā S.Beketa «Godo gaidot»), varētu šķist komiska. Taču skatuviskais iekārtojums, kurā uzkrītoši izceļas Bezatbildība un Nelikumība, šo izrādi vērš drīzāk drūmu nekā komisku.
Šedevri bez parakstiem
1998. gadā nodoto siltummezglu pieņemšanas akti, kas nonākuši «Ziņu» rīcībā, ir patiesas apbrīnas cienīgi. Tajos neatrast ne siltummezgla «lietotāja» atbildīgā pārstāvja, ne arī Domes Tehniskās nodaļas pārstāvja parakstus, kas apliecinātu, ka «siltummezgls ir uzmontēts atbilstoši visām tehniskajām prasībām un ir gatavs pastāvīgai ekspluatācijai».
Savukārt klātpievienotajā izpildāmo darbu tāmē pie amatpersonu parakstiem velti meklēt datumu. Izpildīto darbu izmaksu tāmes nav. Klātpievienoto garantijas rakstu nav. Siltummezglu shēmas ar eksplikāciju arī nav.
Kad «Ziņas» vērsās pie Domes Pilsētsaimniecības komitejas vadītājas un Siltumtīklu pārraudzības padomes locekles Velgas Vilciņas, norādot, ka šie siltummezglu pieņemšanas – nodošanas akti atgādina veikli safabricētu falsifikāciju, deputāte steidza apgalvot, ka tie nemaz neesot tie «īstie» akti, bet gan domāti Siltumtīklu «iekšējai» lietošanai.
Kur tad ir «īstie», kas vērstu mēnešiem ilgušo siltummezglu ekspluatāciju par likumīgu? Tādu nav.
Toties nauda tiek slaukta uz nebēdu: Nekustamā īpašuma pārvalde, kas tā arī nav sagaidījusi Siltumtīklu sagatavotās siltummezglu izbūves izmaksu tāmes, par šiem it kā veiktajiem darbiem no iedzīvotājiem iekasē naudu. Uz kāda pamata? Atbilstoši izziņai (!), ko laipni piesūtījuši Jelgavas Siltumtīkli…
Maksāsiet, cik vajadzēs
Pagājušā gada martā «Ziņas» sarunā ar Pilsētsaimniecības departamenta direktoru A.Ozolu, Jelgavas Siltumtīklu direktoru G.Dupužu, galveno inženieri P.Kazuli, kā arī siltumapgādes rehabilitācijas projekta īstenošanas grupas ekonomisti I.Ivanovu un tehniskās dokumentācijas sagatavotāju M.Reini centās noskaidrot, cik tad īsti iedzīvotājiem izmaksā viena siltummezgla uzstādīšana?
Projekta īstenotāji sludināja, ka rekonstrukcijas izmaksas ir vidēji Ls 1000, ja to veic paši Siltumtīkli, un no Ls 1500 līdz 1800, ja to veic pārējās firmas. Realitāte ir cita. Siltumtīklu veikto darbu izmaksas nevienā gadījumā (!) nav Ls 1000 robežās. Kā gan jārēķina, lai plānoto (par rekonstrukcijas darbiem) Ls 1000 vietā iznāktu, teiksim, Ls 1765 (ar PVN, kā tas ir Lielajā ielā 15)! Arī robeža «1800», kas tika pareģota, ja darbus veiks «citas firmas», daudzos gadījumos ir krietni vien pārsniegta. Piemēram, Māras ielas 1 līdz 8 siltummezglu faktiskās izmaksas ir Ls 2491 (plānots: Ls 2227).
Ar ko var izskaidrot faktu, ka būvremontu darba faktiskās izmaksas atšķiras no sākotnējās tāmes par 35%?! Vai nu tāmes sastādītāji ir bijuši neprofesionāļi, vai arī sākotnējā tāmē ir apzināti ielikti no gaisa grābti cipariņi. Un kam gan vajadzīgas šādas tāmes, ja faktiskās izmaksas ir tik ļoti atšķirīgas no plānotajām? Jābūt aktiem, kas pamato, kāpēc tāme darbu izpildes gaitā ir mainīta. Ja šāda pamatojuma nav, ja nav pat izpildīto darbu tāmes – tā ir problēma, par kuru interesi vajadzētu izrādīt ne tikai Domes administrācijai, bet arī prokuratūrai.
Dod trīs budžetus gadā!
Apstiprinot 1997. gada pamatbudžetu, Dome ignorēja 1995. gada 29. marta likuma «Par pašvaldību budžetiem» 4. panta prasības, kas nosaka, ka pašvaldības budžeta izdevumi saimnieciskajā gadā nedrīkst pārsniegt līdzekļu daudzumu, kuru veido attiecīgā gada budžetā paredzētie ieņēmumi kopā ar iepriekšējā gada līdzekļu atlikumu. Dome «nokļūdījusies» par nieka Ls 723 048. Par šādu summu plānotā izdevumu daļa pārsniedza plānoto ieņēmumu daļu. Pirmās klases skolēns, kuram tēvs iedod kabatas naudu, savu budžetu prot plānot saprātīgāk. Jo, ja tev ir 50 santīmu un tu paredzi, ka nopelnīsi vienu latu, tad neiedomājami bezjēdzīgi plānot izdevumus par trīs latiem. Dome šādu vienkāršu aritmētiku nepārzina. 1997. gada budžeta izdevumu daļas faktiskā izpilde bija Ls 12 966 800, kas par Ls 4 149 708 (!) pārsniedza Domes apstiprinātā budžeta ieņēmuma daļu. Ir ignorēts 1996. gada 20. decembra likuma «Par budžeta un finansu vadību» 6. panta 2. punkts, kas paredz, ka pašvaldību budžeta līdzekļus var piešķirt vai saņemt ar pašvaldību likuma kārtībā izdarītu apropriāciju, un likuma «Par pašvaldību budžetu» 29. pants, kas paredz, ka asignējumi nedrīkst pārsniegt budžetā noteiktos apjomus. 1997. gadā pamatbudžeta izdevumu daļas apstiprinātais plāns pārpildīts par Ls 3 268 393, tai skaitā «enerģētiskajiem dienestiem un pasākumiem» – citiem vārdiem Siltumtīkliem – nelikumīgi novirzīts Ls 3 215 586. Tajā pašā laikā Siltumtīklu direktors G.Dupužs 15 deputātus uzlūko par savām marionetēm un konsekventi nepagodina viņus ar savu klātbūtni Domes sēdēs pat tad, kad tiek izskatīti jautājumi, kas tieši (!) attiecas uz Siltumtīkliem. Šķiet, cienījamie deputāti ar šādu stāvokli ir samierinājušies un pat uzkata to par normu. Siltumtīklu finansiālais stāvoklis tiek slēpts – Dome, sastādot 1996.–1997. gada pārskatu, nav ievērojusi likuma «Par pašvaldību budžetiem» 34. panta prasības, tas ir, gada pārskatiem netika pievienots pārskats par pašvaldības uzņēmumu finansiālo stāvokli.
Ka tik nobalsots
Jelgavas Dome nav nodrošinājusi nedz 1996., nedz 1997., nedz arī 1998. gada pamatbudžeta ieņēmumu daļas izpildi laikā, kad Domes administrācijas algu pieauguma tempi nav salīdzināmi ne ar valsts sektorā, ne arī vispār tautsaimniecībā strādājošo ienākumu pieaugumu, nemaz jau nerunājot par pensionāru un citu maznodrošināto dzīves apstākļiem.
Domes priekšsēdētājs ne tikai nelikumīgi iedzīvojas uz nodokļu maksātāju rēķina, bet arī uzurpē varu, grozījumus pašvaldības budžetā pieņemot ar savu lēmumu: 1997. gada 22. decembrī ar rīkojumu Nr.541 – 2 piešķirot
Ls 45 200 Siltumtīklu «pakalpojumu segšanai, ko izraisījis energoresursu cenu un tarifu sadārdzinājums». Šādas tiesības U.Ivanam neviens nav piešķīris.
1998. gadā Dome turpina iepriekšējo politiku. Plānotie budžeta ieņēmumi 1998. gadā paredzēti Ls 7 820 920, izdevumi –
Ls 11 140 245. Izdevumi pārsniedz ieņēmumus par Ls 3 339 823! Ja Dome respektētu LR likumus, pašvaldības budžeta izdevumus 1998. gadā varēja plānot ne vairāk par Ls 8 626 474. Dome nokļūdījusies par «nieka» trīs miljoniem latu… Kur tad šie lati iegūluši? Kurināmā un enerģētikas dienestu finansēšanai 1998. gadā izlietoti Ls 3 784 339 jeb 33,7% no kopējās budžeta izdevumu summas.
1999. gada budžeta projektā paredzētas kārtējās «iešprices» «enerģētikas pasākumiem» –
Ls 1 768 000. paredzētais Pasaules Bankas aizdevums investīcijām (zināms, kur tas nonāks) – Ls 1168000. Vēl 11. februārī, noklausoties Domes revīzijas komisijas ziņojumu par Domes kredītu saistību pārbaudi, deputāti nolēma «pirms Domes lēmuma pieņemšanas par kredīta ņemšanu vai garanta došanu kredītu ņēmējam Finansu un ekonomikas departamentam (direktore G. Ķepule) Domes sēdē sniegt informāciju par kredīta vai garanta nepieciešamību un ekonomisko efektivitāti». Šo lēmumu deputāti ir piemirsuši. Tāpat kā rīt, pieņemot 1999. gada budžetu, visticamāk «piemirsīs» izvērtēt, cik likumīgi un mērķtiecīgi izlietoti gandrīz četri miljoni latu, kas pagājušajā gadā iegūluši Siltumtīklos.
Ar katru gadu pieaug pašvaldības parādi: 1998. gada 1. janvārī – Ls 6 916 928, 1999. gada 1. janvārī – 9 226 915. Tajā pašā laikā arvien jauni līdzekļi bez attiecīga izvērtējuma tiek ieguldīti Siltumtīklos. Domei pat nav apstiprināta plāna, no kādiem līdzekļiem tiks atmaksāti kredīti. Jāmaksā būs daudz vairāk nekā 15 miljonu latu. Salīdzinājumam: pagājušajā gadā Dome atmaksājusi mazāk nekā 48 tūkstošus latu no ārējiem aizdevumiem… Lapsa pie medus poda ir strādājusi sevišķi uzcītīgi. Pods izlaizīts, un tā vārds – Iztukšītis.
Vairāki literatūras klasiķi brūnaļģu ģints aļģēm – sargasiem, kuru dažas sugas Atlantijas okeāna rietumu daļā veido iespaidīgus zemūdens džungļus, – piedēvējuši gluži mistiskas īpašības, ieskaitot pat spēju sagrābt un noraut dzelmē kuģus. Jelgavas sargasi aprij miljonus. Vai aprīto porciju izmēri atbilst tikai sargasu funkcionalitātes nodrošināšanai, vai arī baro tārpus, kas tiem piezīdušies, liecinās «zoologu» pētījumi tuvākā vai tālākā nākotnē.
Pagaidām nešaubīgi zināms vien tas, ka ne Domei, ne Siltumtīkliem nav līdzekļu un nav pat iespēju, lai paredzētajā apjomā un laikā nokārtotu savas pārādsaistības.
Šajā situācijā to deputātu, kas rīt, pieņemot budžetu, balsos par kārtējo, gandrīz divu miljonu novirzīšanu «enerģētikas pasākumiem» (kārtējo reizi samazinot līdzekļu apjomu citām pilsētas vajadzībām), rīcība uzskatāma par klaju bezatbildību, politisku tuvredzību vai arī ekonomisku analfabētismu.
Izziņa par NĪP dzīvojamo ēku siltummezglu rekonstrukcijas darbu faktiskajām izmaksām 1998. gadā 1998. gada 10. novembris
Adrese Būvmont. Būvmont. Adrese Būvmont. Būvmont. darbi pēc darba darbi pēc darba tāmes fakt. tāmes fakt. (bez PVN) izmaksas (bez PVN) izmaksas
(bez PVN) (bez PVN)
Akadēmijas 22 1240,00 1314,19 Pasta 59 1251,80 1216,06 Akadēmijas 28 1278,00 1278,00 Pasta 61 1252,20 1154,95 Asteru 6 2001,41 1931,76 Pētera 12/14 1928,60 1814,60 Asteru 8 1898,15 1866,50 Pētera 18 1693,40 1561,67 Asteru 10/1 1885,55 1955,71 Raiņa 9 2158,80 2030,54 Asteru 10/2 1885,55 1828,62 Raiņa 17 1687,60 1399,86 Asteru 12/1 1878,55 1907,64 Raiņa 19 1687,60 1689,60 Asteru 12/2 1895,35 1929,89 Raiņa 26 1928,60 1814,60 Atmodas 78 1270,60 1270,60 Raiņa 40 1219,20 ? Atmodas 98 1977,60 1783,39 Rūpniecības 4 1236,80 ? Ganību 57 2058,00 1337,94 Rūpniecības 8 1220,80 ? Ganību 59/1 1826,90 1273,08 Satiksmes 17/1 1918,80 1768,71 Ganību 59/2 1656,50 1288,84 Satiksmes 17/2 1918,80 1706,27 Ganību 61 2058,00 1350,41 Satiksmes 41 2133,90 1943,82 Ganību 63 2058,00 1316,54 Satiksmes 43/1 2161,80 1973,78 Ganību 65 2058,00 1364,12 Satiksmes 43/2 1938,95 1765,34 Kastaņu 1 1242,00 1165,06 Satiksmes 45 2141,10 1946,89 Kastaņu 2 1238,40 1353,39 Satiksmes 47 2133,90 1945,88 Kastaņu 2a 1250,20 1148,30 Satiksmes 51 2141,10 1981,98 Katoļu 9 1960,80 1793,28 Satiksmes 53/1 2213,10 2039,49 Katoļu 15 2033,00 1860,23 Satiksmes 53/2 2044,90 1875,43 Katoļu 17/1 2232,40 2035,02 Satiksmes 59 1258,20 1277,19 Katoļu 17/2 2062,40 1868,32 Skolotāju 4 1231,00 1103,41 Lielā 13 1326,20 1347,19 Skolotāju 9 1230,20 1057,35 Lielā 15 1473,20 1496,50 Sudrabu Edžus 1 1258,40 1302,18 Māras 4 2895,13 1884,39 Sudrabu Edžus 2 1763,00 1864,35 Māras 6 2094,94 1614,62 Sudrabu Edžus 3 1266,00 1292,70 Māras 8/1 1888,00 2111,42 Sudrabu Edžus 4 2033,00 1857,99 Māras 8/2 1887,95 1872,82 Sudrabu Edžus 5 1265,00 1260,73 Māras 10/1 1887,95 1938,64 Svētes 35 1734,00 2120,00 Māras 10/2 1887,95 1959,81 Tērvetes 90/1 1258,40 1413,46 Mātera 23 1434,80 1451,21 Tērvetes 90/2 1243,60 1366,77 Mātera 25 1341,20 1359,31 Vaļņu 12 1692,20 1508,32 Mātera 53 1255,60 ? Vīgriežu 28 1259,60 1385,33 Mātera 61 1265,80 ? Vīgriežu 30 1255,00 1406,09 Mātera 63 1265,80 ? Vīgriežu 32 1258,20 1396,96 Meiju c.35a 2245,50 2069,94 Vīgriežu 34 1255,00 1374,04 Meiju c.43 1977,80 1788,17 Vīgriežu 36 1249,40 1319,50 O.Kalpaka 7 1696,40 1696,40 Vīgriežu 37 1250,20 1347,46 O.Kalpaka 9 1745,80 1745,80 Vīgriežu 39/1 1264,60 1384,03 O.Kalpaka 35 1280,40 1584,82 Vīgriežu 39/2 1258,80 1421,59 O.Kalpaka 35a 1280,40 1577,10 Zemgales pr.5 1253,40 ? Pasta 24 1433,40 1445,22
Pasta 55 1251,80 1448,48
Pasta 57 1252,20 1227,20
Valsts kontroles atzinums: Siltumtīklu uzņēmums nav reāli spējīgs no
1999. gada sākt PVAS «Latvijas gāze» parāda Ls 4 096 038, 78 atmaksu kreditoram – LR Finansu ministrijai – pēc šāda saistību izpildes grafika:
Ls
1999.gadā 2000.gadā 2001.gadā 2002.gadā Kopā
495 000* 1 198 000 1 198 000 1 205 000 4 096 000
Valsts kontroles atzinums: Siltumtīklu uzņēmums (..) nav reāli spējīgs no 2000. gada sākt procentu un Jelgavas centrālās siltumapgādes rehabilitācijas aizdevuma (ieskaitot kapitalizētajos procentu maksājumus LR Finansu ministrijai) atmaksu Pasaules bankai:
USD
2000.gadā 2001.gadā 2002.gadā 2003.gadā 2004.gadā 2005.gadā 2006.gadā
1 285 000 2 298 000 2 198 000 2 097 000 1 996 000 1 896 000 1 795 000
2007.gadā 2008.gadā 2009.gadā 2010.gadā 2011.gadā 2012.gadā Kopā
1 684 000 1 593 000 1 493 000 1 392 000 1 292 000 568 000 21 587 000
