Piektdienu rītos no Latvijas Lauksaimniecības universitātes Tehniskās fakultātes izbrauc pieci Ķīnā ražoti elektrovelosipēdi un elektromobilis, kas dodas divdesmit, trīsdesmit kilometru garā ceļā pa Jelgavas un Ozolnieku apkārtni. Šajos braucienos tiek pētīti elektrospēkratu parametri dažādos braukšanas režīmos.
Trīs gadus ilgā projekta mērķis ir izzināt elektromobiļu, elektrovelosipēdu un cita elektrotransporta izmantošanas iespējas Latvijā. «Jelgavnieki skatās uz mani kā uz brīnumu. Gadās, ka krustojumā pie luksofora blakus stāvošajai automašīnai atveras logs un man prasa, kas tas tāds ir,» stāsta Tehniskās fakultātes doktorants Žanis Jesko, kurš izmēģinājuma braucienos vada elektromobili. Doktorants Uldis Putnieks izmēģinājumā brauc ar elektrovelosipēdu. Viņš teic, ka atšķirībā no parastā divriteņa, kurš sver apmēram 13 – 14 kilogramu, viņam uzticētais elektrovelosipēds kopā ar baterijām sver 35 kilogramus. Ar to braukt esot tikpat vienkārši, vienīgi vairāk jāuzmanās no stāvām ielu apmalēm. Esot lielākai braucamā masai, sanāk spēcīgāks trieciens. 100 kilometru par divarpus latiemŽ.Jesko un U.Putnieks ir divi no vairāk nekā divdesmit zinātniekiem, kas iesaistījušies projektā «Elektroenerģijas izmantošana fizisko personu spēkratos», ko vada profesors Dainis Berjoza. Viņš teic, ka projekta iecere radusies saistībā ar fakultātes zinātnieku pētījumiem alternatīvās enerģijas jomā. Nākamvasar Tehniskās fakultātes pagalmā taps akumulatoru uzlādēšanas stacija. Tālākā doma esot par elektromobiļu būvēšanu, pārtaisot lietotas iekšdedzes dzinēja automašīnas. Tas esot diezgan perspektīvi Latvijas apstākļiem, kur pircēju jauniem elektromobiļiem (to cena pārsniedz 30 tūkstošus eiro) nebūtu daudz. Pagaidām gan vienīgā firma, kas veic pārbūvi, savu produktu tirgo Lietuvā. Latvijā esot sarežģījumi ar šādi pārbūvētu auto reģistrāciju. Pie pašreizējām elektrības cenām 100 kilometru brauciens ar vieglo elektromobili izmaksājot apmēram divarpus latu. Traktori ar elektrību pagaidām neietD.Berjoza teic, ka projektā iesaistītajiem zinātniekiem neesot sakaru ar braucamrīku ražotājiem, kas atrodas Ķīnā. Projekts neparedz aptaujāt elektrovelosipēdu īpašniekus, kuri tos būtu iegādājušies un lieto privāti. «Mēs mēģināsim paši noteikt, kā šie braucamie darbojas mūsu apstākļos. Ražotāju un tirgotāju informācijai nevar uzticēties,» atzīst profesors. Projektu atbalsta Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonds, tā kopējās izmaksas ir nepilni 352 tūkstoši latu. Nacionālo 7,5 procentu līdzfinansējumu piešķīrusi akciju sabiedrība «Latvenergo», kas esot ieinteresēta elektrotransporta attīstībā un jo sevišķi naktī saražotās elektrības pārdošanā akumulatoru uzlādes stacijām. Spēkratu institūta docents Jānis Tupiņš nenoliedz elektrotransporta izmantošanas perspektīvu Latvijā. Taču atzīst, ka vēl nav atrasti efektīvi paņēmieni, kā elektrību izmantot lieljaudas tehnikā – traktoros, smagajos automobiļos.
