Skolas ar dažādām sekmēm meklējušas risinājumus, lai mazinātu audzēkņu somu svaru.
Jelgavas 3. pamatskolas 3. klases skolniecei Zanei Līgai Trukšānei vissmagākā skolas soma ir pirmdienās, kad notiek latviešu valoda, matemātika, angļu valoda, mājturība, klases stunda un sports. Īpaši vieglāks nesamais nav arī citās dienās. Viņa par to gan īsti nesūdzas, jo no mājām līdz skolai ir piecu minūšu gājums. Turklāt klasē atveramā solā var uzglabāt guašu un akvareļu krāsas, plastilīnu, krītiņus, flomāsterus, zīmēšanas blokus un aplikāciju papīru. Nav jāņem līdzi arī dzeramais ūdens, jo to skolas bufetē var dabūt par brīvu, un pārtikas kastīte, jo Zanei pietiek ar skolas pusdienām un pagarinātās dienas grupā viņa nepaliek. Tomēr tāpat sīciņās meitenes skolas somas svars kopā ar sporta maisiņu ir vismaz 300 gramu par smagu. Tas, kā norāda speciālisti, pa pilītei vien bojā skolniecītes stāju.Aicināja ļaut atstāt skolā pēc iespējas vairāk lietuReaģējot uz medicīnas statistiku, ka vairāk nekā pusei Latvijas sākumskolēnu ir stājas un redzes traucējumi, kā arī novirzes citās funkcionālajās sistēmās, jau 2002. gadā Izglītības un zinātnes ministrija cēla trauksmi un aicināja skolas mazināt skolēna somas svaru. Piemēram, mudināja nodrošināt iespēju mācību grāmatas uzglabāt kabinetos, ļaut atstāt skolā maiņas apavus, sporta, vizuālās mākslas, mājturības un citus mācību līdzekļus. Ierīkot skolēniem individuālus skapīšus, plauktus vai cita veida aprīkojumu viņu personīgo lietu glabāšanai. Panākt, ka skolā ir dzeramais ūdens, un censties klasē izmantot darba burtnīcas, audiovizuālos mācību līdzekļus, grāmatu datorversijas un citus līdzekļus, lai mācību grāmatu skolēni varētu izmantot tikai mājās. Tajā pašā gadā tika pieņemtas arī higiēnas prasības, kurās minēts pieļaujamais somas svars attiecīgajā vecumā. Tas licis skolām meklēt dažādus risinājumus, kā atvieglot savu audzēkņu muguras. Cīņā par labāku stāju iesaistījušās arī izdevniecības, laižot klajā vieglākas mācību grāmatas mīkstos vākos un dalot grāmatu saturu vairākās daļās. Tomēr skolas atzīst, ka ideālu somas svaru dažādu iemeslu dēļ vēl joprojām panākt nav viegli.Bieži ņem līdzi liekoJelgavas 4. vidusskolas 4. klases skolotāja Ilona Blūma stāsta, ka viņas audzināmajiem visi mācību līdzekļi, protams, katru dienu līdzi nav jānes. 1. un 2. klasītē skolēniem bija atveramie galdi, kur atstāt krāsas, plastilīnu un citas vizuālajai mākslai un mājturībai nepieciešamās lietas. Patlaban šādu galdu nav, tāpēc skolēni visu šiem priekšmetiem nepieciešamo salikuši katrs savā kastē, kas novietotas plauktā pie sienas. Atsevišķās mapītēs tiek kārtotas arī burtnīcas, darba lapas un krāsainie papīri. «Nekādu noliktavu neveidojam. Skolēni ļoti labi prot orientēties savās mantās un zina, kas kur stāv,» par kārtību gandarīta skolotāja.Pēc vecāku iniciatīvas pie soliem pieskrūvēti āķīši, tāpēc skolēni pa nedēļas vidu skolā var atstāt arī savus sporta tērpus. Izglītības iestādē ir brīvi pieejams dzeramais ūdens. Tomēr ik pa laikam skolēniem somā gadoties kas lieks. Direktora vietniece Ārija Puriņa novērojusi, ka daudzi sākumskolēni aizmirst sakārtot somas un visu nedēļu nēsā līdzi mācību grāmatas, kas attiecīgajai dienai nav nepieciešamas. Somas svaru nevajadzīgi palielina arī rotaļlietas, ko bērni bieži vien ņemot līdzi uz skolu.Rezerves komplektam skolām nav naudasIespējas mācību grāmatas atstāt skolā gan īsti neesot, jo skolēniem tās nepieciešamas, lai pildītu mājas darbus. Ja plānoti uzdevumi darba lapās, dažkārt var iztikt bez grāmatas, piemēram, latviešu valodā. Taču matemātikā tas ir praktiski neiespējami, atzīst I.Blūma.Pieejamie finanšu līdzekļi izglītības iestādēm patlaban neļauj iegādāties divus mācību grāmatu komplektus. Lai vienai klasei nopirktu jaunas grāmatas, gadā nepieciešams teju tūkstotis latu, stāsta Jelgavas 4. vidusskolas bibliotekāre Inta Brantevica. Valsts šīm vajadzībām vienam skolēnam atvēl vien 73 santīmus. Tāpēc jācenšas pēc iespējas ilgāk izmantot tas pats viens komplekts. Visilgāk (piecus sešus gadus) kalpo grāmatas ar cietiem vākiem, kas gan ir smagākas par salīdzinoši neizturīgo mācību literatūru mīkstajos vākos. Īpaši smagas grāmatas ir vecāko klašu skolēniem. Lai atvieglotu viņu skolas somu, ko pusaudži un jaunieši lielākoties izvēlas nēsāt uz pleca, nevis muguras, dažas izglītības iestādes radušas iespēju viņiem ierīkot individuālus skapīšus. No pagājušā mācību gada 6. – 12. klašu audzēkņiem tādi, piemēram, ir Ozolnieku vidusskolā. Egils Ilsters no 9. klases atzīst, ka savs skapītis izrādījies ļoti noderīgs. Viņš tajā glabā sporta somu, skolas lietas un citas personīgās mantas, taču grāmatas ņem uz mājām, jo jāmācās. Skolas somas svars (MK noteiktās higiēnas prasības skolām)2,5 – 3,5 kg, ja skolēns ir jaunāks par 9 gadiem;3,5 – 4 kg, ja skolēns ir 9 – 11 gadus vecs;4 – 4,5 kg, ja skolēns ir 12 – 13 gadu vecs;4,5 – 5 kg, ja skolēns ir 14 – 15 gadu vecs;5 kg un vairāk, ja skolēns ir 16 gadu vecs un vecāks.Smaga soma kaitē stājai Solveiga Rudmieze, Zemgales Veselības centra ārste rehabilitoloģe Stājas traucējumi bērniem sastopami ļoti bieži. Veikti dažādi pētījumi, taču piekritīšu, ka vidēji tie novērojami līdz pat 85 procentiem skolas vecuma bērnu. Viens no iemesliem, kas stājas traucējumus ietekmē, ir skolas soma. Visaktuālākā problēma patlaban ir 9. klases skolēniem. Somas satura svars ir stipri par lielu. Grāmatas, darba burtnīcas un citi piederumi kopā bieži vien pārsniedz pieļaujamo svaru. Bērnam šādu somu nesot, nopietni tiek ietekmēta stājas ass, muskuļu noslodze. Veidojas pārslodze uz mugurkaulu un locītavām. Skolas somai vislabāk jābūt mugursomai ar stingru, muguru atbalstošo malu un pietiekami platām lencēm, kas noregulētas tā, lai soma nebūtu pārāk zemu. Svarīgs faktors, kas bieži netiek pamanīts, ir lenču asimetrija. Tas var būtiski pastiprināt stājas asimetriju. Nav ieteicams nēsāt pleca somas un tādas, kurām ir tikai viena lence.Ieteikumi Tukšas somas svaram nevajadzētu būt lielākam par 10 procentiem no bērna svara. Soma nedrīkst būt lielāka par bērna muguru. Tai jāguļ 3 – 5 cm zem pleciem un ne vairāk kā 10 cm zem vidukļa.
