Biežāk jāmaina tējkannas un veļasmašīnas, vannu tīrīšanai jāizmanto spēcīga ķīmija, bet veļa pat pēc mazgāšanas ar palielinātu pulvera devu un balinātāju iegūst rūsganu nokrāsu – tādas sekas ikdienā izjūt ikviens pilsētnieks, kura mājoklī ūdeni piegādā centralizēti. Eksperti gan mierina, ka dzeramo ūdeni var lietot arī tieši no krāna un ļaunumu veselībai tas nenodarīs, lai gan atzīst, ka paši to dzer tikai pēc papildu filtrēšanas vai vārīšanas. «Jelgavas ūdens» neatbilstībās vaino zemes dzīles, taču sola – pēc diviem gadiem mūsu pilsētā būs kvalitatīvākais ūdens valstī.
Ik dienu uzņēmuma «Jelgavas ūdens» laboratorijā Zinaīda Ragovska analizē vismaz četrus dzeramā ūdens paraugus, nosakot deviņus parametrus, to skaitā krāsu, duļķainību, smaržu, garšu, dzelzs un sulfātu saturu. «Rezultāti ir dažādi, taču iekļaujamies atļaujā minētajos rādītājos. Dzelzs un sulfātu saturs ir palielināts, bet patērētāju veselībai draudus tas nerada.» Viņa teic, ka paraugi ienāk no dažādām pilsētas vietām, bet nereti jāanalizē arī ūdens, par ko sūdzējušies iedzīvotāji. Pēdējos gados ne reizi ūdenī nav atklātas baktērijas, kas varētu iespaidot kuņģa un zarnu traktu. Valsts pagaidām piever acisJelgava pēc iedzīvotāju skaita ir pilsēta, kur jau šā gada beigās vajadzētu ievērot ES direktīvu prasības par dzeramā ūdens kvalitāti, «Ziņām» saka Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītāja Solvita Muceniece. Taču viņa norāda, ka pazemes ūdeņi, ko piegādā Jelgavai, ir ar palielinātu dzelzs un sulfātu daudzumu, tāpēc pilsētai arvien akceptēta tā sauktā īpašā norma, kas ļauj iedzīvotājiem piegādāt ūdeni ar zemākiem kvalitātes rādītājiem. «Iedzīvotāju veselību tie neietekmē,» viņa apgalvo, bet piebilst, ka negatīvo aspektu netrūkst. Ūdenim Jelgavā daudzviet, bet ne ikdienā, vērojama nepatīkama piegarša un smaka. Vēl vairāk tas ietekmē santehniku un sadzīves ierīces – ātrāk no ierindas iziet tējkannas, veļasmašīnas, sildiekārtas. Saskaņā ar Veselības inspekcijas monitoringa datiem dzelzs saturs Jelgavas ūdenī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) noteikto normu mēdz pārsniegt pat 14 reižu, bet saskaņā ar ES direktīvas prasībām pilsētas dzeramajā ūdenī dzelzs ir pat 20 reižu lielākā koncentrācijā par atļauto. PVO gan norāda, ka dzelzs satura normatīvam īpašas vadlīnijas nav noteiktas, jo tas ietekmē tikai garšu un estētiskos (ekonomiskos) apsvērumus, nevis patērētāju veselību. Bīstamāks patērētājiem var izrādīties pārāk liels sulfātu saturs ūdenī. PVO skaidro – ja sulfātu litrā ūdens ir vairāk par 500 miligramiem, tad tas var izraisīt kuņģa un zarnu trakta problēmas. Veselības inspekcijas dati liecina, ka dažviet Jelgavā dzeramajā ūdenī ir 542 un pat 659 miligrami sulfātu. «Līdztekus caurejai kā blakusefekts novērojama organisma atūdeņošanās, taču ar laiku organisms adaptējas,» teikts Veselības inspekcijas pērnā gada darba pārskatā.Drīzumā izmantos šoka skalošanas metodiIk dienu jelgavnieki patērē līdz 9500 kubikmetru ūdens, kas 250 metru dziļumā tiek iegūts pa deviņiem dziļurbumiem Ozolnieku novada Ānes apkaimē. Zemes dzīles (Gaujas – Amatas horizonts) ūdens kvalitāti nosaka visā Zemgalē, bet visvairāk – Jelgavā un Jūrmalā. SIA «Jelgavas ūdens» tehniskais direktors Viktors Juhna stāsta, ka 2014. gadā Jelgavā būs viens no kvalitatīvākajiem ūdeņiem valstī, jo ūdenssaimniecības attīstības projektā tiks izbūvētas modernas priekšattīrīšanas iekārtas, kurās dzelzi un sulfātus noņems. Labumu dos arī maģistrālo ūdensvadu nomaiņa, jo vecajos dzelzs izgulsnējusies, bet avāriju un citu faktoru ietekmē līdz ar ūdens plūsmu maiņu nogulsnes nonāk pie patērētājiem. Kā drīzāko pagaidu risinājumu V.Juhna sola īpašu ūdensvadu tīklu skalošanas projektu tuvākajās nedēļās. Pēc speciālistu izstrādātas tehnoloģijas tā sauktās šoka skalošanas laikā nogulsnes tiks noņemtas un izvadītas pa hidrantiem. Vai uzturā lietojat ūdeni no krāna?Ieva Rodze, jelgavniece, strādā laboratorijā Nevārītu nedzeru. Ja arī dzertu, nekas traģisks jau nenotiktu, bet bērnībā dzīvoju laukos, bija savs urbums, tīrs un garšīgs ūdens. Pagaidām alternatīvas tam neesmu atradusi. Parasti uzturā lietoju ūdeni no tējkannas, kurā tas bijis uzvārīts. Dzīvoju Rūpniecības ielas apkaimē, tur pēdējā gada laikā ūdens vairs nav tik rūsains, kāds bija gadiem. Taču ikdienā vēroju, ka bez augstā dzelzs un sulfātu satura ūdenī ir arī daudz kaļķa atlikumu, kas ietekmē ne tikai dažādas iekārtas, bet arī, piemēram, matus. Nezinu, vai bažām par Jelgavas ūdeni ir pamats, bet, tā kā strādāju laboratorijā, zinu, ka labāk būt piesardzīgai.Ūdens kvalitātes rādītāji Jelgavā Norma*Dzelzs jonu saturs, mg/l 0,61 – 4,13 0,3Sulfātu saturs, mg/l 263 – 659 500, lai neietekmētu kuņģa – zarnu traktu;250, lai neietekmētu garšu*Pasaules Veselības organizācijas ieteikumsAvots: Veselības inspekcija
