Ar pateicību lūkoties pagātnē ir cēli. Uzzinot, ka otrdien Domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas darba kārtībā ir jautājums par 5. vidusskolas ilggadējā direktora Vikentija Veržbicka vārda piešķiršanu skolai, jutos pacilāts. Šķiet, pilsētā nevienam skolas pedagogam nav pat nekādu piemiņas zīmju. Tūlīt zvanīju uz 5. vidusskolu un jutos ļoti izbrīnīts, ka tagadējā direktore Natela Seļiščeva teica, ka par šo iniciatīvu dzird pirmo reizi. Kad Domē tikos ar iniciatīvas paudējiem 5. vidusskolas absolventiem un tagadējiem Domes deputātiem Sergeju Nevoļski un Maksimu Galkinu, sajūta bija divējāda. No vienas puses, gods godam – V.Veržbickis bija viens no izcilākajiem pedagogiem, skolu vadītājiem Jelgavā gandrīz trīsdesmit gadu garumā. Taču izbrīnīja deputātu ignorance pret tagadējo skolu, kurai jaunais nosaukums būtu jānes. Sak, mēs esam varas vīri. Kā noteiksim, tā arī būs! Domes komitejas sēdē asumi mazinājās un spriešana iegūla demokrātiskākā un konstruktīvākā gultnē. Šķiet, skolas nosaukums nemainīsies. Visdrīzāk direktoram taps piemiņas plāksne. Taču tādas, pieminot izcilos pedagogus, varētu tapt arī citās skolās. Pagaidām Jelgavā izlīdzamies citādi. Lai garajos tipveida ēkas koridoros pirmklasnieki neapmaldītos, piemēram, 4. pamatskolā uz sienām salikti jocīgi uzraksti – Vidus iela, Sākuma iela, Galvenais laukums. Vislabāk jau, protams, ja skolotājam spējam pateikt paldies, kamēr viņš vēl aktīvi darbojas mūsu vidū. Man Jelgavā ļoti patīk «Zelmas Ozoliņas prospekts». Tā sauc trenerei un peldēšanas skolas direktorei jubilejā pa jokam «uzdāvināto» peldēšanas celiņu LLU Sporta nama peldbaseinā, kurā viņas vadībā gan izauguši olimpieši, gan daudzi no mums iemācījušies peldēt.
