Naktī pie daudzdzīvokļu mājas stāv iedzīvotāju automašīnas. Pirmdienas rītā Jānis ar Annu iet ārā, lai ar auto vestu bērnus uz skolu un paši dotos uz darbu. Te piepeši atklājas, ka riteņi ir nobloķēti. Kas tad nu? Viņu mājai ir vairāku gadu zemes nomas parāds, jo par maksu nav bijis vienprātības, un tieši šorīt zemes īpašnieks grib, lai ģimene to samaksā. Situācija absurda? Bet tieši tādu scenāriju vairāku Meija ceļa daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem gatavojot firma «Latzemes nekustamie īpašumi». Avīzes rakstu gatavojot, pagāja divas dienas, lai dabūtu zināmu firmas pārstāvja advokāta Normunda Šlitkes viedokli, ko viņš, šķiet, būtu labprāt vēl kādu laiku turējis pie sevis. Kaut kādā mērā var saprast arī «Latzemes nekustamos īpašumus». Uzņēmums negrib gadiem tiesāties, bet savu naudu dabūt tūlīt. Tomēr paliek iespaids, ka atkal uzdarbojas veikli, likumus zinoši zēni, kuri nolēmuši pelnīt nevis ar inovācijām, vides sakārtošanu vai citām pozitīvām lietām, bet gan uz deviņdesmito gadu politiķu kļūdām dzīvokļu un zemes privatizācijā. Tolaik lielos apmēros tika pieļauta situācija, ka zeme var piederēt vienam, bet padomju laikos būvētā māja un dzīvokļi tajā – citam īpašniekam. Atšķirībā no «veiklajiem zēniem» vairums daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju par tādām lietām bieži vien daudz neaizdomājas. Varbūt varētu tiesāties par to, ka cilvēkam ir nodarīts zaudējums. Tomēr nav zināms, kuram advokāti šādā tiesā būtu stiprākie.
