No pusotra līdz diviem latiem par kilogramu dzīva jēra un no trim līdz četriem un vairāk latiem par kautsvara kilogramu – tādas cenu atšķirības šoruden vērojamas aitas gaļas tirgū. Ganāmpulku saimnieki skaidro, ka ar noietu problēmu nav, turklāt Latvijas aitkopji pat par visiem kopā nespēj nodrošināt eksporta pieprasījumu. Nevarēdami nokomplektēt pietiekamas gaļas partijas izvešanai, aitkopji saražoto realizē vietējā tirgū, tomēr biznesu bremzē zemā maksātspēja.
Pēc piecu mēnešu ganīšanās Platones pagasta «Mežkalējos» pagājušajā nedēļā atgriezušies 80 jēru, kas 20. maijā mēroja ceļu uz Getliņu atkritumu izgāztuves kalniem. Tie rekultivēti un apaudzēti ar zāli. Slīpajās nogāzēs jēri strādā kā bioloģiskas pļaujmašīnas, visas vasaras garumā ne tikai barojoties, bet arī kalpojot par apskates objektu daudzajiem izgāztuves viesiem. «Tādi forši, apaļīgi tagad,» teic «Mežkalēju» saimniece Lolita Landmane. Vasara esot bijusi pateicīga jēru nobarošanai. Zem 1,80 latiem neatmaksājasArī viņas kolēģe Skaidrīte Cikota, kas aitas audzē Mežotnes pusē saimniecībā «Avoti», priecājas par aizvadīto sezonu, sakot, ka «zāle bija laba, jēri kārtīgi noēdušies». Viņas vadītā zemnieku saimniecība jērus dzīvsvarā pārdod par 1,50 latiem kilogramā, bet kautu lopu gaļu – par trim latiem. Esot pat aitkopji, kas gaļas kilogramu piedāvā tikai par 2,80 latu, tādēļ S.Cikota prasīto cenu neuzskata par pārlieku zemu. Pieprasījums pēc aitas gaļas esot, taču maksātspēja gan zema, tādēļ ar tirgošanu labāk vedas vien radu un paziņu lokā. Līdz jaunajam gadam gan vairums šā gada jēru būs realizēti, ganāmpulkā atstājot 80 vaislas aitu mātes. «Mežkalēju» īpašniece L.Landmane stāsta, ka viņas saimniecībā zemākā cena par jēru dzīvsvarā ir 1,80 latu. «Ja maksā mazāk, tas vairs neatmaksājas,» viņa skaidro, ka Zemgales auglīgo augšņu uzturēšanas un citas saimniekošanas izmaksas ir noteicošās, kāpēc valsts vidienē aitu pašizmaksa ir augstāka nekā Latgalē un Kurzemē. Tur arī audzē vairāk aitu, tāpēc var prasīt zemāku cenu. «Lai aitu mātes, kam gadā piedzimst divi jēri, uzturēšana būtu rentabla, jēriem vajadzētu maksāt vismaz divus latus par kilogramu,» saka lopkope. Taču arī Zemgales zemnieki esot pieticīgi un par ļoti labu samaksu uzskata 3,50 latu par kautsvara kilogramu. Klientu netrūkstRuna nav par pieprasījumu, bet tikai par iepirkuma cenu, skaidro Platones pagasta aitkope. Ārzemnieki aitas gaļu prasa ļoti, taču grib vismaz 20 tonnu mēnesī, bet tādu apjomu Latvijas lopkopji pat par visiem kopā nespēj nodrošināt. No viena šā gada sākumā dzimuša jēra, kas tagad sver kādus 50 kilogramus, var iegūt tikai 18 – 20 kilogramu gaļas, bet no aitas paliek ap 30 – 32 kilogramiem. Smagā āda, lielais kuņģis, kājas un citas pārtikā neizmantojamas daļas kopumā veido pat 60 procentu no aitas dzīvsvara. Platones saimniecība slavē sadarbību ar Mārupes uzņēmuma «Sudraba jērs» īpašnieku Imantu Dzelmi, kam vienīgajam esot mobilā kautuve. Pašlaik gan nāk lielākais «ražas laiks», tāpēc rinda gara un jēri kaujami līdz pat nākamā gada sākumam. Savukārt S.Cikotai no Mežotnes sadarbība ar uzpircējiem nav vedusies – kāds uzņēmējs no Ērgļiem solot 70 – 80 santīmu par dzīvsvara kilogramu, bet, kad atbrauc pēc aitām, atrod visādas vainas un beigu beigās samaksā vien 50 santīmu. Tāpēc secināts, ka pašiem tirgot izdevīgāk. Atbalsts būs arī nākamgad «Mežkalējos» iecerēts aitu māšu ganāmpulku no 120 palielināt līdz 150 tumšgalvēm, tomēr L.Landmani bažīgu dara baumas, ka nākamgad plānots pārtraukt maksāt nacionālās subsīdijas par vaislas aitu mātēm. Patlaban atbalsta likme ir līdz 40 latiem par šķirnes aitu māti. Satraukumu kliedēt cenšas Zemkopības ministrijas Valsts atbalsta plānošanas nodaļas vadītāja vietniece Biruta Ingiļāvičute. Viņa gan norāda, ka Latvijai aizvien vēl nav valdības un nav zināmi budžeta skaitļi un nacionālo subsīdiju apmērs. Kā Damokla zobens virs valsts atbalsta kopš 2009. gada esot budžeta konsolidācijas pasākumi, jo starptautiskie aizdevēji uzskata, ka subsīdijas ir pirmais, ko varētu atņemt. Taču atbalsts ciltsdarbam noteikti būs visām līdzšinējām nozarēm, jo valsts apzinoties ieguvumus no ģenētiskās novērtēšanas pakalpojumiem – nozare attīstās, ceļas kvalitāte un produktivitāte, līdz ar to arī aug realizācijas un nodokļu apjoms. Pērn subsīdijām valsts piešķīra desmit miljonus latu, šogad – 6,2, bet par nākamo gadu vēl nekas neesot zināms. Ja atbalstu tomēr griezīs, tad proporcionāli visiem, un aitkopība bez subsīdijām nepalikšot.
