Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā (LBAS) darbojas 20 dažādu nozaru arodorganizāciju. Šogad katrā no tām izceltas labākās, kas pēdējo piecu gadu laikā īpaši veiksmīgi darbojušās darbinieku sociālo, ekonomisko, darba tiesību un darba drošības interešu aizstāvībā. Septiņām Zemgales reģiona arodbiedrībām LBAS vakar pasniedza Atzinības rakstus.
Katru gadu Jelgavā tiek dibinātas vidēji līdz divām jaunām arodorganizācijām, viena no pēdējām ir Zemgales Apvienotā policistu arodbiedrība, kurai sevi būs iespēja pierādīt nākamo piecu gadu laikā. Bet šogad par labākajām «Lattelecom» Jelgavas arodorganizācija, slimnīcas «Ģintermuiža», LLU, «Latvenergo» Dienvidu reģiona arodorganizācijas, Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes arodkomiteja, Jelgavas novada arodbiedrības organizācijas Svētes pamatskolas pirmorganizācija. Labs darbs ar labu atpūtu«Mūsu uzdevums ir sekot, kā darba devējs ievēro darba tiesības. Īpaši pēdējo gadu laikā, kad cilvēkiem bieži neizmaksā algas, par viņiem nemaksā nodokļus un neslēdz darba līgumus, arodorganizācijām ir būtiska loma. Bijuši gadījumi, kad darba ņēmējam rosinām un palīdzam taisnību meklēt tiesas ceļā. Esot arodorganizācijā, cilvēki atzinuši, ka jūtas vairāk pasargāti un drošāki, jo nereti tā arī teikuši: esam kā vergi, mums nav nekādu tiesību,» skaidro LBAS konsultante darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jautājumos Ligita Brahmane. Veidojot arodorganizāciju, darbavietā paveras lielākas iespējas veidot dialogu ar darba devēju, slēgt darba koplīgumu, lai uzlabotu situāciju iestādē ne tikai arodbiedrības biedriem, bet visiem kolektīvā strādājošajiem, norāda LLU arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Ingūna Krastiņa. Viņas vadītajā arodorganizācijā ir ap 500 biedru, un tā ir lielākā pilsētā. «Krīzes laikā daudzi biedri atsijājušies, bet nupat klāt nākuši atkal jauni dalībnieki. Mēs ne tikai pastāvam par darbinieku tiesībām, izstrādājam koplīgumu, bet arī kopā atpūšamies, biedru bērniem un bijušajiem LLU pasniedzējiem organizējam pasākumus un esam izveidojušies kā atsevišķs draudzīgs kolektīvs. Vienmēr saku: nebūs laba darba, ja nebūs labas atpūtas, tādēļ šī sadaļa mūsu organizācijai ir tikpat nozīmīga kā dialogs ar darba ņēmēju,» skaidro I.Krastiņa.Informācijas trūkumsLatvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) par veiksmīgāko Zemgales arodorganizāciju nominējusi Svētes pamatskolas pirmorganizāciju. Tajā darbojas gan skolotāji, gan tehniskie darbinieki, apvienojoties 26 cilvēku komandā. Tas lauku skoliņā ir liels skaits, uzskata Svētes skolas pirmorganizācijas vadītāja Vita Kravale. «Mūsu darbinieki par savām tiesībām pastāvējuši jau sen, jo pirmorganizācija skolā aktīvi darbojusies pirms 20 un vēl vairāk gadiem, tad bija mazs pārtraukums, un jau desmit gadus atkal aktīvi darbojamies. Esam atbalstījuši visus LIZDA organizētos pasākumus, streikus, protesta vēstuļu rakstīšanu. Par savām tiesībām jācīnās, un vislabāk kaut ko panākt apvienojoties. Uzskatu, ka mūsu nozares arodorganizācija ir spēcīga un spējīga cīnīties par saviem biedriem,» pārliecināta V.Kravale. Viņa domā, ka Latvijā vēl ir gana iespēju, kur arodbiedrībām attīstīties, jo ārvalstīs šai kustībai darba ņēmēji pievēršas daudz nopietnāk: «Domāju, Latvijā visvairāk cilvēkiem trūkst informācijas, ko tieši dara arodorganizācijas un kā tās var palīdzēt. Jo vairāk cilvēku sapratīs, ka tas nav velti nomests laiks un ka kopīgiem spēkiem var daudz ko panākt, jo darba ņēmēji būs pasargātāki,» pārliecināta V.Kravale.
