«Pašiem latviešiem savā zemē nav cerības. Ko par čigāniem vēl runāt! Zudusi ticība visam. Darbu mums nedod, klubos neielaiž,» pesimistiski spriež Jelgavas čigānu kultūras biedrības «Romani čačipen» vadītājs Haralds Didžus. Tiesībsarga biroja pārstāvji, ar ko romi tikās vakar Sabiedrības integrācijas birojā, gan mudina neklusēt par diskrimināciju, bet saprast savas tiesības un neaizmirst arī par pienākumiem.
Tiesībsargs Juris Jansons kopā ar biroja juriskonsultiem Jelgavā bija ieradušies, lai ar romiem pārrunātu viņu kopienas lielākās problēmas Latvijā un informētu, kā Tiesībsarga birojs var palīdzēt cīņā pret diskrimināciju. Šo tikšanos paredz vasaras beigās parakstītais sadarbības memorands par romu diskriminācijas novēršanu.Kā norāda Tiesībsarga biroja vecākā juriskonsulte Šarlote Bērziņa, romu minoritāte ir viena no vairāk diskriminētajām ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Tomēr biroja, kura mērķis ir aizstāvēt cilvēktiesības, redzeslokā nonāk salīdzinoši maz konkrētu gadījumu. Tāpēc juriskonsulte aicina neklusēt par pāridarījumu, bet rakstīt iesniegumus, kā arī pēc iespējas dokumentēt – fotografēt, filmēt, ierakstīt sarunas. Lai būtu pierādījumi, ar ko, iespējams, vērsties tiesā.Romu kopienas pārstāvji šo aicinājumu gan uztver skeptiski. Š.Bērziņa atzīst, ka, pirmkārt, nav ticības labvēlīgam rezultātam, kā arī negribas sabojāt attiecības, piemēram, ar pašvaldības institūcijām. Tomēr čigāni sola, ka centīsies izmantot Tiesībsarga biroja piedāvāto palīdzību.Tikšanās laikā tiesībsargs J.Jansons arī vērsa uzmanību uz nepieciešamību nodrošināt bezmaksas izglītības pieejamību un veicināt vecāku atbildību sūtīt savus bērnus skolā. Tomēr romi joprojām nesaskata īstu vajadzību pēc tās. Kā atzīst augstāko izglītību ieguvusī Ligita Sunīte, darbu nav iespējams atrast arī ar visiem augstskolu diplomiem un kursu sertifikātiem. «Ja runājam par izglītību, kas būs pirmajā vietā – izglītoties vai paēst? Varam smuki runāt, bet realitāte ir tāda, ka cilvēkam jābūt paēdušam,» skeptisks ir arī H.Didžus. Romu stāvokli Jelgavā viņš vērtē kā ļoti depresīvu. Viņš spriež, ka vairāk nekā puse no aptuveni diviem tūkstošiem tautiešu, kas dzīvojuši Jelgavā, jau devušies darba meklējumos uz ārzemēm. Lai uzlabotu savas kopienas labklājību, čigāni cer uz ES fondu palīdzību. Taču tā vēl nav saņemta.
