Vērtējot efektīvākos risinājumus apkures parādu problēmas risināšanai, divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka nepieciešams rīkoties preventīvi – siltināt ēkas, modernizēt apkures sistēmas, kā arī izvēlēties lētākos siltumenerģijas ražošanas veidus, lai samazinātu apkures rēķinus un tādējādi arī parādu veidošanās iespēju, liecina «Swedbank» Privātpersonu finanšu institūta veiktā aptauja.
Gandrīz tikpat lielu atbalstu iedzīvotāju vidū ir guvis ierosinājums ēkās, kurās ir centralizētā siltumpiegāde, ierīkot skaitītājus ar iespēju atslēgt apkuri individuāliem dzīvokļiem – to atbalsta 58 procenti aptaujas respondentu.Trešais risinājums, kurā iedzīvotāji saskata potenciālu apkures parādu problēmas mazināšanai, ir publiska parādnieku reģistra izveidošana. Šāda reģistra ieviešanu par efektīvu instrumentu darbā ar parādniekiem uzskata 12 procenti aptaujas dalībnieku, informē «Swedbank» Privātpersonu finanšu institūta direktora vietniece Diāna Kampe.Savukārt tādus apkures parādu problēmas risinājumus kā prasību iesniegšana tiesā, privāto parādu piedzinēju nolīgšana un pārējo daudzdzīvokļu nama iedzīvotāju iesaistīšana parādu atgūšanā respondenti atzīst par vismazāk efektīviem. Katrs no šiem ierosinājumiem guvuši mazāk nekā septiņu procentu iedzīvotāju atbalstu.«Swedbank» Privātpersonu finanšu institūta aptauja par apkures sezonas ietekmi uz mājsaimniecību budžetu veikta oktobrī, internetā aptaujājot vairāk nekā 1000 iedzīvotājus vecumā no 25 līdz 70 gadiem.
