Uzsver, ka psoriāze nav lipīgaDERMATOLOĢIJA Atzīmējot Pasaules Psoriāzes nedēļu, dermatovenerologs Raimonds Karls uzsver, ka nevienai citai slimībai nav tik augstu rādītāju cilvēka dzīves kvalitātes pazemināšanā kā psoriāzei. «Ar to sirgstošajiem psiholoģiski ir visgrūtāk, jo viņu slimība ir apkārtējiem vispamanāmākā. Psoriāze neizraisa bioloģisko nāvi, taču, pienācīgi nekontrolējot psoriāzi, tā var novest līdz sociālajai nāvei. Proti, ar šo slimību smagākajā pakāpē sirgstošie neiziet no mājām, no viņiem cilvēki novēršas un izvairās, domājot, ka slimība ir lipīga, lai gan tas ir mīts.»Psoriāze ir hroniska ādas slimība, kas izpaužas sarkanu paceltu plankumu veidā ar sudrabotām zvīņām dažādās ķermeņa vietās, lielākoties uz elkoņiem, ceļiem un galvas matainajā daļā. Psoriāzi nevar izārstēt, bet, savlaikus diagnosticējot un ārstējot, to iespējams kontrolēt. Vairumam pacientu tā parādās 20 – 30 gadu vecumā, otrs biežākās saslimšanas periods ir 50 – 60 gadi. Vairāk informācijas – psorinfo.lv.Klīnika pievēršas psihosomatikaiGARĪGĀ VESELĪBA Rīgas Stradiņa universitātē darbu sākusi Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnika. Tās mērķis – dot iespēju cilvēkiem ārstēties pie augsti kvalificētiem psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas speciālistiem, bet medicīnas studentiem un rezidentiem – padziļināti apgūt psihosomatisko traucējumu un slimību diagnostiku un ārstēšanu. Psihosomatika pievēršas cilvēka emocionālajam stāvoklim un procesiem, caur kuriem tiešā veidā centrālā nervu sistēma regulē ķermeņa iekšējo orgānu darbību – «psihosomatiskais traucējums» apzīmē psihisku faktoru radītu vai izraisītu ķermenisku saslimšanu. Klīnika piedāvā individuālo, pāru un ģimenes, bērnu un pusaudžu, kā arī grupu psihoterapiju.Izglītība un veselība ir savstarpēji saistītasSTATISTIKA Veikts līdz šim plašākais pētījums un apkopoti Eiropas valstu dati par saistību starp slimību izplatību un izglītību, informē Latvijas Veselības ekonomikas centrs. Pirmie dati par tādām izplatītām hroniskām slimībām kā cukura diabēts un paaugstināts asinsspiediens liecina, ka arī Latvijā ar šīm slimībām vairāk sirgst cilvēki, kuriem ir zemāks izglītības līmenis, savukārt mazāk – iedzīvotāji ar augstāko izglītību.
Īsumā
00:01
01.11.2011
78