Vairāk nekā divus mēnešus Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas galerijā būs skatāma Andreja Ģērmaņa gleznu izstāde.Kā šķiet, ar saviem darbiem Jelgavā mākslinieks viesojas pirmo reizi, kaut arī viņš ir biežs un gaidīts ciemiņš izstādēs, par kurām kopš pagājušā gadsimta sešdesmito gadu otrās puses vēlāk bijušas lasāmas viņa kritikas gandrīz vai visos Latvijas preses izdevumos. Kā tas ir noticis, ka līdz šim gleznotājs ar savu daiļradi nav iepazīstinājis jelgavniekus, nav izprotams – viņš ir ļoti atsaucīgs, pretimnākošs un turklāt lielisks mākslinieks. Jāpiebilst arī tas, ka Andrejs Ģērmanis līdz ar dvīņu brāli Juri, arī gleznotāju, šogad iekāpa 70. gadu desmitā. Mūsu pilsētas viesis ir ļoti talantīgs cilvēks. Viņš darbojas gan eļļas glezniecībā, gan akvarelī un pat grafikā, sekmīgi strādā mākslas kritikā. A.Ģērmanis ir latviešu tonālās glezniecības tradīciju turpinātājs. Arī žanru ziņā mākslinieks ir daudzpusīgs – līdztekus ainavai un klusajai dabai viņš labprāt pievēršas portretam, dažādiem figurālajiem žanriem un aktiem. Brīžiem liekas, ka it viss viņu ierosina gleznot – kā cilvēka izteiksmīga poza vai sejas izteiksme, sausā kāpu zāle vai sniega smaguma nolīkušie krūmi, tā skaistā Vestienas pils vai liedags ar mierīgu jūras klaju. Pasaule ir tik daudzveidīga, tik krāsaina, ka tā ir pelnījusi iemūžināt.Krāsa ir A.Ģērmaņa galvenā ierosinātāja. Te tās saliktas kontrastā viena pret otru, te atkal maigi saskaņojas cita ar citu – visu nosaka motīvs, kas piesaistījis mākslinieka uzmanību. Arī otas pieskārieni katru reizi var būt citāds. Vienu brīdi pigmenti uzlikti gandrīz vai gludi, kamēr citkārt liekas, ka ota šaudās pa audeklu, spēji mainīdama virzienu un uzliciena spēku. Bet vienmēr A.Ģērmaņa darbi atklāj autora iekšējos emocionālos pārdzīvojumus. Nekas nav rutīnas noteikts, racionāli izplānots. Izskatās, ka ik darbs ir tapis iekšējas iedvesmas pamudinājumā, taču visvairāk jādomā – A.Ģērmanim gleznošana ir dzīves veids, kas nosaka, ka viņš var ķerties pie otas un krāsām ik mīļu brīdi.
