Gandrīz vienpadsmit miljoni latu – par tādu kopsummu pēdējos trīs gados, kopš pabeigta teritoriālā reforma, ar ES un citu fondu atbalstu Jelgavas novadā īstenots vai arī patlaban tiek īstenots 181 pašvaldības projekts. Viens no beidzamajiem apstiprinātajiem lielajiem projektiem 980,5 tūkstošu latu apmērā ir sporta halle pie Kalnciema vidusskolas Valgundes pagastā. Par tās lietderību daži speciālisti gan izsakās ar skepsi.
Asfaltēts lauku ceļš no Īslīcām uz Betoniem, gaišas laternas Mazlauku ciemā, atjaunota ūdensapgādes sistēma Ziedkalnē, Staļģenē, Kārniņos, stadiona kapitāla atjaunošana Kalnciemā, tautas namu aprīkojums Lielplatones, Līvbērzes, Sesavas tautas namos – tie ir tikai daži ieguvumi, kas Jelgavas novadam nākuši ar ES dažādu fondu līdzfinansējumu. Nav manīts, ka novadā veicamo investīciju plāni un to prioritātes būtu plašāk sabiedriski apspriestas. Domes deputāti parasti projektus apstiprina bez lielām diskusijām. Kā liecina pašvaldības mājas lapā apkopotā informācija, trīs gados vairāk naudas ticis mazajam Mazlauku ciemam, kurā dzīvo Domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune. Par 142 tūkstošiem latu ciemam apstiprināts ūdensvada atjaunošanas, bet par 55 105 latiem – laternu apgaismojuma projekts. Vēl pagastu laikos no Vircavas centra līdz Mazlaukiem tika noasfaltēts ceļš astoņu kilometru garumā. Z.Caune neatzīst, ka viņš būtu kaut ko lobējis. Pašvaldības pārstāve Dace Kaņepone skaidro, ka ūdensvada atjaunošanas projekts esot apturēts, jo aprēķināts, ka ūdens, kas plūstu pa jaunajām caurulēm, Mazlauku iedzīvotājiem sanāktu pārāk dārgs. Tas gan palielinot risku, ka vecais ūdensvads ziemā vārētu aizsalt, kā tas jau gadījās pērn.Gaida vairāk kompetences Saistībā ar gandrīz miljonu latu vērtās zema enerģijas patēriņa sporta halles būvniecību Valgundes pagastā pie Kalnciema vidusskolas projekta kritizētāji skeptiski vērtē iespēju to piepildīt. Skolā mācās nedaudz vairāk par divsimt skolēniem, un to skaits beidzamajā laikā samazinās. Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansējums ir mazāks nekā citos projektos – tikai apmēram sešdesmit procentu. Pusmiljons latu jāmaksā pašvaldībai. Novada Domes deputāts Staļģenes skolas direktors Aivars Naglis uzskata, ka sporta halle vairāk būtu nepieciešama Staļģenei, kur skola ir lielāka un atšķirībā no Kalnciema vidusskolas atrodas ciema centrā. Novada vadība A.Naglim esot apsolījusi, ka drīzumā atradīšoties līdzekļi arī Staļģenes hallei, tādēļ viņš pretenzijas neceļot. Turklāt nu jau par vēlu kaut ko mainīt. «Ja savulaik projektu izvērtētu objektīva ekspertu komisija, varēja būt citādi,» spriež A.Naglis. Tiesa, apmēram kilometru no Staļģenes skolas pāri Lielupes tiltam atrodas Emburgas skolas sporta halle, kas nav pilnībā noslogota. A.Naglis teic, ka viņa vadītās skolas skolēniem tā neesot izmantojama, jo atrodas pārāk tālu un turklāt arī citā – Ozolnieku novada – pašvaldībā. Viedokļu uzklausīšana – papildu darbsSabiedriski aktīvais valgundnieks Kārlis Rimša teic, ka ģimenē par halles projektu sprieduši gan šā, gan tā, jo nomaļus no mūsdienu centriem mežmalā stāvošo Kalnciema vidusskolu citviet nepārcelsi. Viņaprāt, šāda objekta būvniecība būtu jāvirza sabiedriskajai apspriešanai. «Taču tas ir instruments, ko vara negrib izmantot. Sabiedriskā apspriešana taču no pašvaldības darbiniekiem prasa papildu darbu – viedokļa izskaidrošanu, argumentāciju,» saka K.Rimša. Jelgavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja un Domes deputāte Ginta Avotiņa, kas agrāk bija Kalnciema vidusskolas direktore, uzskata, ka halles būvēšana ir pamatota. Viņasprāt, nevarot orientēties uz krīzi, ka visi brauc prom un Valgundē, kur ir attīstīts volejbols un jaunsargu aktivitātes, sporta halle maz kam būšot vajadzīga. «Valgundes pagasts tukšs nepaliks. Atbrauks ķīnieši, kas ir sportiska tauta, un labprāt atpūtīsies Kalnciema vidusskolas sporta hallē,» ar ironiju saka G.Avotiņa. Viņa uzsver, ka jaunā ēka, kurai vajadzētu būt gatavai nākamruden, būs ar zemu enerģijas patēriņu, tādēļ to uzturēt pašvaldībai būšot vieglāk. Summa ir iespaidīgaLLU profesore Irina Pilvere atzīst, ka ir grūti salīdzināt Jelgavas novada pašvaldības darbu ES līdzekļu piesaistē, tomēr kopsumma – gandrīz vienpadsmit miljoni latu – pati par sevi rādot, ka piešķirtā nauda ievērojami veicinājusi ekonomisko aktivitāti. Viņasprāt, ir pareizi, ka vairāk nekā 88 procenti ES līdzekļu ieguldīti infrastruktūrā. Vienmēr gan esot jāpatur prātā, ka ar atbalstu uzbūvēto objektu uzturēšana jau paliek saimnieku, proti, pašvaldības ziņā. Projektu sabiedriskā apspriešana, pēc I.Pilveres domām, ir kā nūja ar diviem galiem. Iedzīvotāji parasti neesot aktīvi uz tādām lietām, taču, kad kaut kas jau uzbūvēts, tad spriedēju esot daudz.
